Iekštelpu gaisa kvalitāte: riska novērtēšana,iekštelpu gaisa kvalitātes vadlīnijas - izvēlētiem piesārņotājiem
(Informācija sagatavota 15.09.2011.)
Pētījumi rāda, ka Eiropas valstu iedzīvotāji iekštelpās pavada arvien lielāku dienas daļu – gandrīz līdz pat 80-90%, tādēļ būtiski svarīga sabiedrības veselības problēma ir iekštelpu gaisa kvalitātes nodrošināšana. Iekštelpu vide aptver visu sabiedrību – gan privātajās, gan sabiedriskajās ēkās, t.i., skolās, aprūpes centros, birojos, gan arī atpūtas vietās. Jāņem vērā, ka arī satiksmes līdzekļi ir specifiska iekštelpu vide. Iekštelpu vides, t.sk. gaisa kvalitātes, pasliktināšanās ir saistīta ar elpošanas slimību, astmas un alerģijas gadījumu skaita pieaugumu. Arī tādas globālās tendences, kā klimata maiņa un siltuma enerģijas izmaksas, var ietekmēt iekštelpu gaisa kvalitāti, kas saistītas ar augstu vai zemu telpas temperatūru un mitruma problēmām.
Izvērtējot iekštelpu gaisa kvalitātes riskus, svarīgi ir ņemt vērā potenciāli jutīgo iedzīvotāju grupu veselību - bērnu, grūtnieču un gados vecu cilvēku, kā arī gaisa piesārņojuma kombinēto iedarbību un kumulatīvos jeb uzkrājošos veselības efektus. Iekštelpu gaisa kvalitātes pārvaldība jeb menedžments, salīdzinot ar āra gaisa kvalitātes uzraudzību, prasa atšķirīgu pieeju, jo iekštelpu gaisa kvalitātes riska novērtēšana un menedžments ir komplekss process. Iekštelpu vidē darbojas daudzi piesārņotāji ar dažādiem iedarbības līmeņiem, ir atšķirīgas iedzīvotāju populāciju grupu reakcijas un dažādas to jutīguma pakāpes, kā arī jāievēro kultūras ieražas, dzīves veids, ēku stāvoklis un klimats. Tomēr jāatzīmē, ka gadījumos, kur slimības, slimību risks, simptomi vai sūdzības ir acīmredzami saistībā ar nepieņemamu iekštelpu vides stāvokli (pārapdzīvotība, pārmērīgs karstums vai aukstums, ventilācijas trūkums, mitrums, netīrība u.c.) nav nepieciešama detalizēta novērtēšana, bet gan riska pārvaldība vai menedžments.
Iekštelpu gaisa piesārņojuma iedarbība uz cilvēka organismu var notikt tieši to ieelpojot, kā arī netieši - ieēdot. Iekštelpu vidē mazāk gaistošās ķīmiskās vielas saistās ar cietajām daļiņām un putekļiem. Parasti mājas putekļi ir liela izmēra un tikai daļa no tiem var tikt ieelpota, tomēr mazi bērni, spēlējoties uz grīdas un ņemot mutē dažādas lietas, var šos putekļus ieēst. Ir pētījumu dati, ka pieaugušie tikai apmēram 14% no iekštelpu piesārņojuma uzņem putekļu veidā, kamēr mazi bērni (1-4gadu veci) ar putekļiem var uzņemt līdz pat 90% piesārņojuma. Lai gan šī informācija nav vēl līdz galam pārbaudīta, tomēr tā ir problēma, kura būtu turpmāk vēl jāpēta un jārisina. Pastāv uzskats, ka iekštelpu vidē būtiski ir visi piesārņojuma uzņemšanas ceļi (ieelpošana, ieēšana, iedarbība caur ādu). Ķīmisko vielu iedarbība visbiežāk ir saistīta ar jušanas orgānu kairinājumu. Smakas un acu un deguna gļotādu kairinājums ir parastie sūdzību iemesli par sliktu iekštelpu gaisa kvalitāti. Nepatīkamas smakas ir nevēlamas iekštelpās un lai arī tās nerada toksisku efektu, tās var pastiprināt jau paziņotos simptomus – galvassāpes, sliktu dūšu, acu un rīkles kairinājumu. Izvērtējot iekštelpu vides piesārņojuma ietekmi uz veselību, pagaidām tiek izmantoti darba vides dati – aroda ekspozīcijas vērtības, lai gan iekštelpu vidē tās būtu jāsaista ar piesārņojuma iedarbības ilgumu 20 – 21 stundu pret 8 stundām. Bez tam darba vide ir saistīta tikai ar pieaugušiem cilvēkiem darbspējīgā vecumā, tā neietver zīdaiņus, bērnus un vecus cilvēkus. Tā, piemēram, analizējot pētījuma datus par gaistošajiem organiskajiem savienojumiem (GOS), ir novērojamas būtiskas atšķirības – jutīgās iedzīvotāju grupas reaģē pie ievērojami zemākiem iedarbības līmeņiem. Jutīgās grupas ir bērni, grūtnieces, cilvēki vecāki par 65 gadiem un cilvēki, kas cieš no astmas, elpošanas un sirds – asinsvadu slimībām. Atšķirības pastāv arī vecuma ziņā – ievainojamības pakāpe visaugstākā ir bērniem pirmajos 6 mēnešos un turpinās arī nobriešanas gados. Gaisa piesārņojums var nelabvēlīgi ietekmēt augļa un zīdaiņa plaušu attīstību, rada zīdaiņu mirstības risku elpceļu slimību dēļ. Izmainoties toksisko vielu kinētikai organismā pie pazeminātas nieru attīrīšanas spējas jeb klīrenses, veci cilvēki ir jutīgāki, lai gan viņi var būt mazāk jutīgi pret citiem piesārņojuma iedarbības efektiem – deguna un acu gļotādas kairinājuma, kas līdz ar vecumu var samazināties. Cilvēki, kas slimo ar sirds – asinsvadu slimībām ir jutīgāki pret cietajām daļiņām, bet astmas slimnieki jutīgi pret vairākiem gaisa piesārņotājiem, personas ar alerģisku rinītu ir jutīgas jau pie ļoti zemas vielas koncentrācijas.
Ķīmiskie maisījumi / kombinētie iedarbības efekti
Pašlaik riska raksturojums iekštelpu vidē lielāko tiesu tiek veikts uz vienas ķīmiskās vielas iedarbības bāzes, jo maisījumu efektu novērtēšanai ir maz metožu. Arī toksikoloģiskie dati attiecas uz atsevišķu ķīmisko vielu darbību. Ķīmisko maisījumu iedarbības izvērtēšanai šos datus var izmantot, ja ķīmiskā viela darbojas neatkarīgi un to neietekmē citas sastāvdaļas, t.s. nevienlīdzīgā kopējā darbība (disimilar joint action). Tas ir iespējams tādos pētījumos kur nerodas mijiedarbība un ja koncentrācija ir zem NOAEL (nenovēroto kaitīgo efektu līmenis) vērtības. Ja ir līdzīgi jeb sinerģiski vielu darbības mehānismi un toksiski - kinētiskās īpašības vai arī pretēji jeb antagoniski iedarbības efekti, tad, novērtējot ķīmisko maisījumu, jāveic devas aprēķini – izmantojot relatīvo potences faktoru, toksiski ekvivalento faktoru un kaitīguma indeksu. Tā piemēram, kaitīguma indekss ir skaitlis, kas atbilst kaitīguma koeficientu summai t.i. attiecību summai starp katra komponenta iedarbības līmeni un references devu (atspoguļojot relatīvo potenci). Ja kaitīguma indekss kopējā maisījumā ir 1, tas nozīmē, ka iedarbība atbilst maisījuma references devai, kas norāda, ka nav sagaidāmi kaitīgi (t.s. ne vēža) veselības efekti cilvēkam, ja ir >1, tad jādomā par iespējamiem draudiem veselībai. Pašlaik Eiropas Savienībā nav vispārējas rekomendācijas, kā veikt riska novērtējumu ķīmiskiem maisījumiem.
Iekštelpu gaisa kvalitātes pētījumu apskats
Iekštelpu gaisa piesārņojuma riska izvērtēšanai Eiropas valstīs tika izstrādāti vairāki projekti – kā, piemēram, „THADE – Project” (2004) – kas izvērtēja vairākus iekštelpu vides piesārņojuma aspektus dzīvokļos. „PINCHE Project” (2006) – par vidi un bērnu veselību, sniedzot rekomendācijas turpmākajiem pētījumiem. Lielākā daļa gaisa kvalitātes pētījumu satur informāciju par klasiskajiem gaisa piesārņotājiem, kā slāpekļa oksīdiem (NOx), oglekļa monoksīdu (CO), radonu, azbestu, GOS. Pētījumi konstatēja jau iepriekš zināmo piesārņotājvielu jaunus avotus, piemēram, GOS gaisa atsvaidzinātājos, svina emisija no sveču daktīm, kā arī pierādījumus, ka terpēni var radīt sekundārus produktus, kuru iedarbības efekti vēl nav izpētīti. Katrai dalībvalstij būtu jānosauc lielākie piesārņotāji un to koncentrācijas, lai varētu izveidot visas Eiropas datu bāzi. Ir nepieciešams izstrādāt iedarbības modeļus, iedarbības indikatorus, jāapkopo informācija par kaitīgajām emisijām (piemēram, no ūdens bojātām mājām), potenciāli kaitīgās emisijas no sadegšanas produktiem iekštelpu gaisā, t.sk. dioksīdiem. Jāizvērtē kombinētie iedarbības efekti, piemēram, – mikrobu un bioaresolu iedarbība u.c., tāpat arī iespējamais risks iekštelpu vidē no cilvēku radītajām nanodaļiņām. Vairākos pētījumos par gaistošajiem organiskajiem savienojumiem (GOS) tika konstatēts, ka kairinājuma efekta slieksnis parasti ir augstāks nekā koncentrācija iekštelpu gaisā. Šie pētījumi gan neizskaidroja iespējamo veselības efektu iemeslus pie daudz zemākas koncentrācijas, bez tam šī iedarbība netika atbilstoši izmērīta un netika apstiprinātas cēloņa – efekta sakarības saistībā ar vairākiem blakus faktoriem – temperatūru, ventilāciju, citu ķīmisko un vielu vai pelējuma klātbūtni vai arī citiem psiholoģiski sociāliem faktoriem. Vairāki pētījumi konstatēja sakarību starp GOS un astmas simptomiem, kaut gan pārskati neatklāja sakarību starp GOS ietekmi un jaunu astmas gadījumu izcelsmi. Jāņem vērā, ka iekštelpu vidē var rasties jauni savienojumi, sadaloties materiāliem. Līme, kuru lieto polivinilhlorīda (PVC) grīdas segumam, var mitruma ietekmē hidrolizēties, ja segumam apakšā ir betons ar augstu pH pakāpi. Kā vispārējus iekštelpu vides piesārņotājus bieži min ftalātus – telpas gaisā un mājas putekļos, kuru galvenā sastāvdaļa ir di (2-etilheksil) ftalāts (DEHP). To galvenais emisijas avots ir PVC grīdas segums un arī citi virsmu seguma materiāli. Šajā jomā epidemioloģisko pētījumu ir maz, un tikai vienā pētījumā DEHP saistīja ar astmu, bet butilbenzilftalātu ar hronisku deguna gļotādas iekaisumu bērniem. Konstatēja, ka ilgstoša DEHP iedarbība (kopā ar modeļa alergēniem) neveicina alergēnu specifiskoantivielu attīstību. Nav pierādījumu, ka ftalāti būtu prioritārikaitīgi iekštelpu vidē. Arī ziņojums par DEHP riska novērtējumu (2007) pieņem, ka iedarbības drošības robežas saistībā ar kaitīgiem efektiem uz reproduktīvo sistēmu, tomēr paliek samērā lielas. Dānijas vides aģentūra 2006.gadā izpētīja ķīmisko vielu emisijas no mājsaimniecību patēriņa produktiem un to ietekmi uz iekštelpu klimatu. Mājsaimniecības produkti - lielāko tiesu šķidrumi, arī aerosoli, sveces, gaisa atsvaidzinātāji var emitēt gaistošos un daļēji gaistošos savienojumus, var izdalīt ieelpojamos aerosolus un daļiņas. Ir maz datu par šo produktu lomu gaisa piesārņojumā. Pētījumi tika veikti trīs dažādās modeļu telpās (bērnistaba, virtuve/ viesistaba un halle). Novērtēja 8 GOS (formaldehīdu, acetaldehīdu, fenolu, benzolu, toluolu, ksilolu, stirolu un limonēnu) un 3 daļēji gaistošos organiskos savienojumus (ftalātus, bromētos liesmu slāpētājus un perfluora alkilētos savienojumus). Visaugstākās vielu koncentrācijas tika konstatētas bērnistabās, lai gan arī šie piesārņojuma līmeņi lielāko tiesu gadījumos bija pieļaujami. Kaitīgākie emisiju izdalītājprodukti bija vīraki (benzols, stirols), plastilīns, izsmidzināmās krāsas, iespiedmateriāli un elektroniskās iekārtas (toluols, ksilols), arī būvmateriāli, tādējādi palielinot kopējo iedarbību. Iekštelpu gaisa kvalitātes izvērtēšanai rekomendē izmantot jau esošos CEN un ISO standartus – tos validējot un harmonizējot.
Eiropas Savienības INDEX 2005 projekts novērtēja veselības risku iekštelpās un izstrādāja ķīmisko vielu un maisījumu sarakstu, balstoties uz veselības riska kritērijiem, nosakot trīs prioritātes grupas:
1.grupa – augstas prioritātes ķīmiskās vielas
Formaldehīds – arvien vairāk tiek uzkrāti pierādījumi, ka bērni ir jutīgāki jau pie ļoti zemas formaldehīda koncentrācijas >1 µg/m3, kas atbilst lauku rajonu formaldehīda pamata līmenim. Lai gan ir maz informācijas, tomēr ir dati, kas liecina, ka iekštelpās gandrīz visas populāciju grupas tiek pakļautas formaldehīda pamata līmeņa pārsniegumiem, bet vismaz 20% Eiropas populācijas ir pakļautas līmeņiem, kas pārsniedz NOAEL vērtību 30 µg/m3. Virs šīs koncentrācijas var novērot vāju acu gļotādas kairinājumu un sajust formaldehīda smaku. Visas paziņotās formaldehīda koncentrācijas tomēr bija <150 µg/m3 par t.s. šūnu toksiskā bojājumu sliekšņa vērtību (1 mg/m3) deguna gļotādas šūnām, tātad pietiekami zemas, lai izvairītos no augšējo elpceļu vēža riska.
Oglekļa monoksīds (CO) – iegūtie dati liecina, ka oglekļa monoksīda avoti galvenokārt rada īslaicīgus iedarbības efektus. Lielāko tiesu CO iedarbība ir saistīta ar akūtiem efektiem - ar apkures iekārtu darbību vai sliktu telpu gaisa ventilāciju. Tomēr apmēram 10% no vispārējās nesmēķējošas populācijas iekštelpu vidē izjūt CO iedarbību, kas var būt kaitīga cilvēkiem ar sirds slimībām. Palielinātie CO līmeņi iekštelpās var būt saistīti arī ar tuvumā esošo satiksmes ceļu ietekmi. Lai gan nav pētījumu un pierādījumu par ilgtermiņa CO iedarbību, tomēr dzīvojamā vidē cilvēkiem bieži var konstatēt samērā augstus karboksihemoglobīna (HbCO) līmeņus asinīs. Cilvēki nav informēti par CO ilgtermiņa iedarbības efektu izpausmēm, kas bieži vien ir līdzīgas vīrusu infekcijai vai klīniskai depresijai.
Slāpekļa dioksīds – maksimālie līmeņi ir saistīti ar gāzes apkures iekārtu un gāzes pavardu lietošanu mājās – tie ir robežās no 180 - 2500 µg/m3. Pasaules veselības organizācija (PVO) pieņēma 1 stundas vidējo koncentrāciju 200 µg/m3, lai aizsargātu astmas slimniekus. Iedarbojoties slāpekļa dioksīdam ilgtermiņā, palielinās elpceļu kairinājuma simptomi bērniem. Izmērītie slāpekļa dioksīda līmeņi Eiropas valstu mājās parāda, ka ievērojama populācijas daļa tiek pakļauta augstākiem līmeņiem, jo pašreizējo PVO gada vērtību - 40 µg/m3 visur nav iespējams sasniegt.
Benzols- 90% benzols rodas atmosfērā galvenokārt cilvēku darbības rezultātā, vidēji benzola koncentrācija ir robežās no 0,6 – 1,9 µg/m3. Benzols ir gēnu toksisks kancerogēns un tam nav vispārēji drošu iedarbības līmeņu. Deviņu monitoringa pētījumu rezultāti rāda, ka Eiropas populācijas mājās paaugstinātie benzola līmeņi ir saistīti ar paaugstinātu leikēmijas risku, kas pilsētās ir 6-30 reizes lielāks, nekā lauku rajonos.
Naftalīns – ilgtermiņa iedarbības limits uz vispārējo populāciju ir 10 µg/m3 (saistībā ar iedarbības efektiem uz deguna gļotādu pelēm). Eiropas populācija ir pakļauta 10 reizes zemākiem līmeņiem, izņemot Vidusjūras valstis, kur tiek plaši lietoti naftalīna bāzes repelenti. Potenciāli jutīgi ir zīdaiņi un jaundzimušie, kā arī personas ar glikozes-6 fosfāta dehidrogenāzes deficītu, kas 2-20% gadījumu ir iedzimts Vidusjūras valstu populācijām un var izpausties kā hemolītiskā anēmija. Naftalīns nav genotoksisks organisma šūnām un audzēji at grauzējiem šādā ceļā nerodas. Pamata mehānisms ir šūnu bojājumi hronisku iekaisumu gadījumā.
2.grupas prioritārās vielas
Acetaldehīds – vidējās koncentrācijas iekštelpu vidē parasti ir 10-20 µg/m3, t.i., zem iedarbības robežvērtības (200 µg/m3 ) un ir vienlīdzīgas ar acetaldehīda līmeni cilvēka izelpā, patērējot alkoholiskos dzērienus. Cilvēkiem Eiropas valstīs nav draudu veselībai saistībā ar acetaldehīda iedarbību iekštelpās, t.sk., arī saistībā ar augšējo elpceļu vēža risku.
Toluols – ir novērojami iedarbības efekti uz centrālo nervu sistēmu (CNS) gan saistībā ar īslaicīgo, gan ilglaicīgo iedarbību. Eiropas valstu populācijas neizjūt toluola kaitīgo ietekmi, jo kā rāda 10 iekštelpu monitoringu rezultātu dati - iedarbības limitu - 300µg/m3 var sasniegt tikai sliktākā scenārija gadījumos un tie ir ļoti reti. Vidēji toluola koncentrācija ir 16 reižu zemāka un īslaicīgā iedarbības vērtība - 15000µg/m3 arī netiek pārsniegta.
Ksilols – hroniskās iedarbības robežvērtība - 200 µg/m3 balstās uz vāji kaitīgiem CNS efektiem – palielinās arī acu un rīkles gala kairinājums. Pamata līmeņi nerada bažas, jo tie ir 20 reižu zemāki. Arī akūtās iedarbības efekti nav iespējami, jo īslaicīgās iedarbības limits ir 20 mg/m3. Arī ksilola izomēru maisījums izraisa līdzīgus efektus.
Stirols – ilglaicīgās iedarbības limiti ir 250 µg/m3 – radot nervu sistēmas traucējumus. 8 iekštelpu vides monitoringu rezultāti uzrāda divkārt zemākus iedarbības līmeņus. Arī akūtās iedarbības limitu - 2000 µg/m3 pārsniegumi netika novēroti.
3.grupas prioritārās vielas
Amonijs – nav ziņu par amoniju iekštelpās, tādēļ iedarbības dati ir ierobežoti. Iedarbības limiti īslaicīgai (70 µg/m3) un ilgtermiņa (100 µg/m3) iedarbībai ir saistīti ar kairinošu iedarbību uz elpceļiem, nelabvēlīgi ietekmējot plaušu funkcijas, īpaši astmas slimniekiem. Amonija līmeņa palielinājumi iekštelpās rodas, galvenokārt izmantojot amoniju saturošus produktus.
Limonene – iedarbības limiti ilgtermiņa efektiem tika noteikti brīvprātīgajiem (subakūti t.i., 2 stundas), elpojot noteiktas limonēna devas. Salīdzinot šo iegūto limita vērtību 450 µg/m3 ar 7 iekštelpu monitoringa pārskatiem, rezultāti bija 10 reizes zemāki. Veselības efekti ir sagaidāmi tikai pēc akūtas iedarbības. Izmantojot kosmētikas un patērētāju produktus, īslaicīgi var konstatēt limonēna koncentrāciju - dažus mg/m3, lai gan nenovēro nozīmīgus iedarbības efektus. Taču iedarbības efekti uz veselību var rasties, limonenam iekštelpu gaisā saskaroties ar ozonu emitējošiem avotiem, kad veidojas kairinoši produkti.
Alfa-pinēni – arī iedarbības limits tika noteikts, inhalējot 2 stundas - 450 µg/m3. Salīdzinot 6 iekštelpu monitoringa pārskatu rezultātus, pamata līmeņi bija vismaz 40 reizes zemāki. Tā kā pinēnus izmanto kā aromatizētāju patērētāju produktos, tad nevar izslēgt īslaicīgas iedarbības efektus – daži mg/m3. Arī saistībā ar ozonu emitējošiem avotiem, var veidoties kairinoši produkti.
Pasaules Veselības organizācijas dokumenta „Iekštelpu gaisa kvalitātes vadlīnijas: izvēlētiem piesārņotājiem.” (Guidelines for indoor air quality: selected pollutants, 2010) īss apskats
Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas nosaka, ka būtiski svarīgi ir novērtēt iekštelpu gaisā veselības risku šādām ķīmiskām vielām – benzolam, tvana gāzei, formaldehīdam, naftalīnam, slāpekļa dioksīdam, policikliskiem aromātiskiem savienojumiem (īpaši bezpirēnam), radonam, trihloretilēnam, tetrahloretilēnam dzīvojamā vidē - dienas aprūpes centros, pansionātos u.c. vidē, kur iekštelpu gaisa piesārņojums ietekmē īpaši jutīgās populācijas grupas.
Benzols
Ir būtiski svarīgi noteikt vadlīnijas vērtību benzolam iekštelpu gaisā. Benzols ir sastopams gan āra gaisā, gan iekštelpu gaisā, bet iekštelpās tas ir sastopams lielākā koncentrācijā, jo telpā benzola infiltrācija notiek kā no āra, tā arī no iekštelpu avotiem. Benzola ieelpošana ir galvenais benzola iedarbības ceļš cilvēka organismā. Benzols ir gēnu toksiska, kancerogēna viela cilvēkam un tāpēc drošus iedarbības līmeņus nerekomendē. Tā kā benzola toksisko iedarbību konstatē, iedarbojoties gan benzolam ārā, gan arī iekštelpās, nav iemesla diferencēt vadlīnijas vērtības, un iesaka izmantot arī tās pašas riska faktora vienības, kas noteiktas saistībā ar āra gaisa kvalitāti. Ģeometriski vidējais leikēmijas risks dzīves laikā pie gaisa benzola koncentrācijas 1µg/m3 ir 6x10-6, bet benzola koncentrācijas gaisā, kas saistītas ar papildus dzīves laika risku 1/10 000, 1/100 000 un 1/1 000 000 ir attiecīgi 17, 1,7 un 0,7µg/m3. Nav zināms benzola riska iedarbības slieksnis. Tāpēc benzola koncentrācija ir jāsamazina cik vien tas ir iespējams. Tas ir zināmā mērā atkarīgs no paša cilvēka rīcības – izvairīšanās no tabakas smēķēšana, šķīdinātāju pārmērīgas lietošanas, būvmateriālu izmantošanas, kas izdala benzolu u.c., kā arī būtiski svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvu iekštelpu ventilāciju.
Oglekļa monoksīds
CO iedarbība samazina fiziskās darba spējas veseliem jauniem cilvēkiem. Palielina stenokardijas lēkmes risku, rada ST segmenta depresiju EKG cilvēkiem ar sirds – asinsvadu slimībām pat pie ļoti zemas CO koncentrācijas. Balstoties uz laboratoriskajiem mērījumiem par fizisko vingrinājumu spēju samazināšanos gan veseliem cilvēkiem, gan brīvprātīgajiem ar sirds-asinsvadu saslimšanām – ir noteikts, ka karboksihemoglobīna (COHb) līmeņi nedrīkst pārsniegt 2%.
Arī agrāk PVO noteica CO vadlīnijas, bet tikai 15 minūšu periodam, lai aizsargātu pret īslaicīgu pīķa iedarbību (piemēram, tvana gāze no krāsns), 1 stundas iedarbībai – pret pārmērīgu CO iedarbību pie bojātām iekārtām, 8 stundu iedarbībai - darba vidē. Jaunais PVO vadlīniju dokuments nerekomendē mainīt šīs vērtības. Tomēr CO hroniska iedarbība atšķiras no akūtas iedarbības. 2009.gadā pētījumu rezultāti, izmantojot lielas datu bāzes, paredz noteikt vadlīniju vērtību ilgtermiņa vidējai koncentrācijai, lai mazinātu veselības efektus. Šai vērtībai būtu jābūt zem 8 stundu vadlīniju vērtības – 10mg/m3. Tiek rekomendēta arī vadlīniju vērtība 24 stundu iedarbībai.
CO vadlīniju vērtības:
100 mg/m3 - 15 minūtes,
35 mg/m3 – 1 stunda (pieļaujami viegli fiziski vingrinājumi un šāds iedarbības līmenis pieļaujams ne biežāk kā 1 reizi dienā)
10 mg/m3 - 8 stundas (aritmētiski vidējais lielums – pieļauj vieglus un vidēji smagus vingrinājumus)
7 mg/m3 – 24 stundas (iedarbībai, kad cilvēki ir nomodā, tiek brīdināti un nestrādā fizisku darbu).
Formaldehīds
Formaldehīda koncentrācija iekštelpās var būt pietiekami augsta, lai radītu kaitīgus veselības efektus. Zemākā koncentrācija, kas rada acu kairinājumu cilvēkiem ir 0,36 mg/m3 (4 stundas). Akluma sajūta un acu gļotādas apsārtums parādās pie 0,6mg/m3, kas ir arī vienlīdzīgs ar NOAEL (nenovēroto kaitīgo efektu līmenis). Nav norādījumu par iedarbības efektu akumulāciju pie ilgstošas iedarbības. Smaržas uztvere var izpausties atšķirīgi personām, kas ziņo par subjektīvu sensoru kairinājumu. Indivīdi var izturēt formaldehīda koncentrāciju zem 0,1 mg/m3, kas nav jāuzskata par kaitīgu veselības efektu. NOAEL 0,6 mg/m3 vērtību izmantoja, lai noteiktu deguna kairinājuma slieksni (izmantojot novērtēšanas faktoru 5, ieguva 0,12 mg/m3 kuru noapaļoja līdz 0,1mg/m3). Pie 0,1 mg/m3 vērtības nav novērojams palielināts jutīgums ne pieaugušajiem, ne bērniem un tā ir ticama vērtība īstermiņa (30minūtes) iedarbībai, kuru rekomendē, lai aizsargātu populāciju no sensoru kairinājuma.
Novērtējot ilgtermiņa efektus, t.sk. vēzi, balstoties uz NOAEL un novērtēšanas faktora pieeju, kā arī izmantojot bioloģiskos modeļus, var iegūt līdzīgu rezultātu ar vērtību apmēram 0,2 mg/m3.
Naftalīns
Naftalīna veselības efekti ir elpceļu ievainojums, t.sk. audzēji augšējos elpceļos (norāda eksperimenti ar dzīvniekiem) un hemolītiskā anēmija cilvēkiem. Deguna ožas zonas epitēlija ievainojumus konstatē eksperimentos ar žurkām – var būt arī iekaisumi un audzēji. Šūnu bojājuma gadījumā var rasties arī audzēji. Iespējamā toksisko metabolītu iesaistīšanās šūnās veicināja pieņēmumu par sliekšņa līmeņa pastāvēšanu. Tāpēc, izmantojot zemāko novēroto efektu līmeni - LOAEL pret NOAEL kā slieksni, kombinējot to ar drošības faktoriem, ir iespējams noteikt iekštelpu gaisa vadlīnijas - vēža risku elpceļiem. Dzīvnieku eksperimentos – atkārtota ieelpošana 6 stundas dienā 5 dienas nedēļā 104 nedēļu laikā novēro iekaisumu gandrīz visām žurkām, kas tika pakļautas zemākām naftalīna devām - 53 mg/m3. Pieņemot šo vērtību kā zemāko novēroto kaitīgo efektu līmeni (LOAEL) – kā sākuma punktu un izrēķinot saistībā ar pastāvīgo iedarbību, var iegūt 10mg/m3, kuru reizinot ar faktoru 10 – starpsugu variācijas, un - faktoru 10 – starp indivīdu variācijas, iegūst vadlīniju vērtību 0,01 mg/m3, kuru pieņem kā gada vidējo. Ir dati par hemolītiskās anēmijas risku personām ar glikozes-6-fosfāta dehidrogenāzes deficītu, tomēr to nevar izmantot, lai definētu vadlīnijas, jo trūkst piemērotu iedarbības datu. Parasti naftalīna koncentrācija iekštelpās ir tikai virs robežas 0,001 mg/m3. Būtu jāaizliedz naftalīnu saturošos līdzekļus pret kodēm.
Slāpekļa dioksīds
Slāpekļa dioksīda vadlīnijas vērtība 1 stundai 200 µg/m3 tiek rekomendēta saskaņā ar PVO vadlīnijām. Pie divkārša līmeņa astmas slimnieki izjūt mazliet plaušu funkcijas pavājināšanos. Rekomendē vidējo iekštelpu vadlīniju gadā 40µg/m3. Vidējā gada vadlīnija ārējā vidē sākotnēji tika balstīta uz iekštelpu pētījumu meta - analīzi. Uzskata, ka gāzes pavardu esamība iekštelpās bija saistīta ar pieaugošu slāpekļa dioksīda vidējo iekštelpu līmeni 28µg/m3, salīdzinot ar elektriskajiem pavardiem, un tas bija saistīts ar par 20% pieaugošu risku maziem bērniem saslimt ar zemāko elpceļu slimībām.
Iekštelpās, kur nebija daudz NO2 emisiju avotu, konstatētā koncentrācija bija tikai 15µg/m3. Nesen veiktie epidemioloģiskie pētījumi, kas izmantoja izmērītos NO2 līmeņus, atbalsta elpceļu veselības efektus vadlīniju vērtību līmenī.
Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)
Daži no šiem savienojumiem ir iespējami kancerogēni un gaisā tie parasti piesaistās cietajām daļiņām – putekļiem. To primārā iedarbība ir šo daļiņu ieelpošana. Parasti šos savienojumus sastop kompleksos maisījumos ar mainīgu sastāvu, pie tam šo sastāvdaļu mijiedarbība var būt ļoti atšķirīga – gan savstarpēji kavējoša, gan pastiprinoša vai salikta.
Tā kā pastāv grūtības noteikt vadlīnijas maisījumiem, tad kā labāko indikatoru pieņem benz(a)pirēnu (B(a)P). B(a)P toksikoloģija ir zināma un tas tiek plaši izmantots kā indikators epidemioloģiskajos pētījumos. Iedarbojoties B(a)P iekštelpās, visnopietnākais veselības risks ir plaušu vēzis. Novērtējot PAO āra gaisa piesārņojumā, PVO vēža riska vienību izteica kā B(A)P koncentrācijas funkciju, kā PAO maisījuma marķieri. Izmantojot to pašu riska faktora vienību iekštelpu gaisā, var pārliecināties, ka tā atspoguļo to pašu maisījuma kancerogēno aktivitāti kāda tā ir darba vidē. Šo pieņēmumu ne vienmēr var pieņemt, jo neskaidrības riska rezultātā vēl ir lielas. Samazinot B(A)P iedarbību var samazināties arī citu aromātisko ogļūdeņražu kaitīgo veselības efektu risks. Koksa krāšņu strādniekiem - riska vienība PAO maisījumam saistībā ar plaušu vēzi ir 8,7X10-5 uz ng/m3 B(a)P. Attiecīgās vēža riska B(a)P koncentrācijas saistībā ar papildus dzīves laika risku 1/10 000, 1/100 000, 1/1 000 000 ir attiecīgi 1,2, 0,12, 0,012 ng/m3.
Radons
Starptautiskā vēža pētniecības aģentūra radonu klasificē kā 1.grupas kancerogēnu cilvēkiem – jo pastāv tieši pierādījumi epidemioloģiskajos pētījumos par plaušu vēža risku. Iedarbības – atbildes sakarība ir aprakstīta kā lineāra bez sliekšņa vērtības. Relatīvais risks tiek balstīts uz ilgtermiņa (30 gadu) vidēju radona iedarbību un ir apmēram 16% uz 100Bq/m3 un šī relatīvā skala nemainās ne smēķētājiem, ne nesmēķētājiem. Tomēr absolūtais plaušu vēža risks saistībā ar radonu ir augstāks smēķētājiem. Tika aprēķināts kumulatīvais risks nomirt no plaušu vēža nesmēķētājiem un smēķētājiem (15-24 cigaretes dienā). Atvasinātais papildus dzīves laika risks līdz 75 gadiem ir attiecīgi 0,6x10-5 uz Bq/m3 un 15x10-5 uz Bq/m3.
Radona koncentrācijas, kas saistītas ar papildus dzīves laika risku uz plaušu vēzi 1/100 un 1/1000 ir 67 Bq/m3 un 6,7 Bq/m3 smēķētājiem un 1670 Bq/m3 un 167 Bq/m3 – nesmēķētājiem.
Balstoties uz pēdējiem zinātniskajiem pētījumiem PVO ierosina noteikt references līmeni 100 Bq/m3, lai samazinātu kaitējumu veselībai. Tas nedrīkst pārsniegt 300 Bq/m3, kas ir apmēram 10 mSv gadā (saskaņā ar nesenajiem Starptautiskās starojuma (radiācijas) aizsardzības komisijas datiem).
Trihloretilēns
Gan pozitīvu, gan negatīvu rezultātu esamība ļāva riska novērtētājiem pieņemt atšķirīgu viedokli par trihloretilēna toksiskumu un vēža risku cilvēkiem. Nesen informācija par darbības mehānismiem, kas nav sugu specifiski, rāda samērā vāju toksiskumu gēniem un saistību starp noteiktiem vēža veidiem dzīvniekiem un cilvēkiem (īpaši aknu vēzis) un tas ir pietiekoši, lai noteiktu, ka viela ir kancerogēna dzīvniekiem. Pozitīvi epidemioloģiskie pētījumi un vēža riska ticamība cilvēkam noved pie ne- sliekšņa pieejas noteikšanas nevis drošu līmeņu noteikšanas. Tāpēc kancerogenitāte (ar pieņēmumu par toksiskumu gēniem) ir izvēlēta kā gala punkts, lai noteiktu vadlīniju vērtību. Noteiktā riska vienība 4,3x10-7 uz µg/m3 ir atvasināta saistībā ar palielinātu Leydig šūnu (testis) audzējiem žurkām, un tiek ieteikta kā iekštelpu gaisa kvalitātes vadlīnija. Papildus dzīves laika vēža risks 1/10 000, 1/100 000, 1/1 000 000 ir attiecīgi 230, 23, 2,3 µg/m3.
Tetrahloretilēns
Epidemioloģiskie pierādījumi ir apšaubāmi, tādēļ kancerogenitāte netiek izvēlēta kā gala punkts vadlīniju vērtībai, jo dzīvniekiem atklātie audzēji nav būtiski cilvēkiem un nav arī norādījumi par toksiskumu gēniem. Vadlīnijas vērtība balstās uz diviem ne- ļaundabīgiem efektiem: traucētas nervu uzvedības spējas un agrīnas nieru izmaiņas.
Balstoties uz ilgtermiņa LOAEL nieru efektiem, ir aprēķināta vērtība 102 mg/m3 (ķīmisko tīrītavu strādniekiem) un attiecīga vadlīniju vērtība 0,25 mg/m3.
Hroniskas ieelpošanas minimālais riska līmenis 0,28 mg/m3 (0,04 ppm) ir atvasināts balstoties uz LOAEL 15 ppm (ASV Toksisko vielu un slimību reģistra aģentūra). Īslaicīgās vadlīniju vērtības noteikšana ir apspriežama, jo akūtie efekti iestājas tikai pie ļoti augstas koncentrācijas – 50 ppm (340 mg/m3) un augstāk. Ilgtermiņa vērtības noteikšana ir daudz labāka, lai aizsargātu cilvēka veselību, tādēļ rekomendējamā vadlīniju vērtība gadu ilgai iedarbībai ir 0,25 mg/m3.
Izvēlēto piesārņotāju vadlīnijas apkopotas tabulā
| Piesārņotājs | Kritiskie rezultāti vadlīniju noteikšanai | Vadlīnija | Piezīmes |
| Benzols | Akūta mieloidā leikēmija (pietiekami pierādījumi) toksiskums gēniem |
Nav droša iedarbības līmeņa Leikēmijas riska vienība uz 1µg/m3 ir 6x10-6 Dzīves laika risks 1/10000,1/100000,1/1000000 ir attiecīgi 17,1,7,017µg/m3 |
|
| Oglekļa monoksīds |
Akūta iedarbība Izturības spēju samazināšanās un pieaug išēmiskās slimības simptomi (ST segmenta izmaiņas EKG) |
15 min – 100 mg/m3 1 stunda – 35 mg/m3 8 stundas – 10 mg/m3 24 stundas – 7 mg/m3 |
|
| Formaldehīds | Sensoru kairinājums | 0,1 mg/m3 30 minūtēm | Vadlīnija derīga jebkuram 30 minūšu periodam – pasargās no plaušu funkciju traucējumiem, kā arī no deguna/rīkles vēža un leikēmijas |
| Naftalīns |
Elpceļu vājums un iekaisumi un ļaundabīgi jaunveidojumi dzīvniekiem |
0,01 mg/m3 gada vidējā | Ilgtermiņa vadlīnija, lai pasargātu no potenciāliem ļaundabīgiem efektiem elpceļos |
| Slāpekļa dioksīds | Elpceļu simptomi: bronhu sašaurināšanās, pieaugoša bronhu reaktivitāte, iekaisumi, samazinās imūnās spējas un pieaug elpceļu infekcijas |
200 µg/m3 - 1 stunda 40 µg/m3 - gads |
Nav epidemioloģiskie pierādījumi par iedarbības slieksni |
| Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži | Plaušu vēzis |
Nav sliekšņa vērtības un visas iekštelpu iedarbības tiek uzskatītas par kaitīgām veselībai. Plaušu vēža riska vienība 8,7x10-5 uz ng/m3 koncentrācija saistībā ar vēža risku 1/10000, 1/1000000, 1/1000000 ir attiecīgi 1,2,0,12, 0,012 ng/m3 |
Maisījuma marķieris bez(a) pirēns |
| Radons |
Plaušu vēzis, ierosinoši pierādījumi par saistību ar citiem audzējiem, leikēmiju |
Dzīves laika risks no plaušu vēža (līdz 75 gadiem) uz 1 Bq/m3 nesmēķētājiem ir 0,6x10-5, smēķētājiem 15x10-5 Radona koncentrācijas saistībā ar dzīves laika risku 1/100, 1/1000 smēķētājiem ir attiecīgi 67 un 6,7 Bq/m3, ne smēķētājiem – 1670 un 167 Bq/m3 |
|
| Trihloretilēns | Kancerogēns (aknas, nieres, žultsceļi, ne-Hočkina limfoma) pieņem, ka ir toksisks gēniem |
Riska vienība 4,3x10-7 uz 1 µg/m-3 Vielas koncentrācija saistībā ar papildus vēža risku 1/1000, 1/10000,1/1000000 attiecīgi ir 230, 23, 0,23 1 µg/m-3 |
|
| Tetrahloretilēns | Saistība ar nieru agrīnām slimībām un traucētas darba spējas | 0,25 mg/m3 gada vidējā |
Literatūra:
1.Opinion on risk assessement on indoor air quality. Approved by the SCHER at the 17th plenary of 29 May 2007.
2. Guidelines for indoor air quality:selected pollutants, WHO, 2010 https://www.who.int/publications/i/item/9789289002134
3. Towards Healthy air in dwellings in Europe THADE Project. Report overview od European data on indoor air pollution in dwellings and related health effects. (1991-2003) http://www.efanet.org/activities/documents/Full-length-reprtG_Viegi.pdf
4. Critical appraisal of the setting and implementation of indoor exposure limits in EU.Final Report, January 2005. The Index Project. http://ec.europa.eu/health/ph_projects/2002/pollution/fp_pollution_2002_frep_02.pdf
5. Total health assessement of chemicals in indoor climate from various consumer products. Survey of chemical substances in comsumer products, No 75, 2006, Danish ministry of environment, Danish EPA