Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījuma 1. posma rezultāti
Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījuma 1. posma rezultāti
Veselības inspekcija (turpmāk – Inspekcija) informē, ka no 2017. gada 2. oktobra līdz 2018. gada 29. martam 20 Latvijas vispārizglītojošajās skolās tika īstenots Veselības ministrijas (turpmāk – Ministrija) Eiropas Sociālā fonda projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (turpmāk – Projekts) „Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums” (turpmāk – Pētījums). Pētījumu vada, izstrādā metodoloģiju un īsteno Inspekcija kā Ministrijas Projekta sadarbības partneris saskaņā ar 2016. gada 28. novembra Sadarbības Līgumu (Ministrijas Nr.01-33.3-5/2016; Inspekcijas Nr.2016/81).
Pētījuma mērķis ir izvērtēt Latvijas vispārizglītojošo mācību iestāžu vides kvalitātes svarīgu rādītāju – iekštelpu CO2 koncentrāciju, veicot objektīvus mērījumus, un sagatavot uz pierādījumiem balstītus ieteikumus izglītības iestāžu iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai.
Pētījuma pamatojums
Iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanā nozīmīga loma ir atbilstošai telpu ventilācijai. Ventilācija nodrošina svaigā gaisa pieplūdi un ļauj atbrīvoties no gaisa piesārņotājiem, kuru izcelsmes avots var būt mēbeles, celtniecības un apdares materiāli, telpā esošās elektroniskās iekārtas, cilvēki un to darbības. Nepietiekama ventilācija ir pamats sūdzībām par skābekļa un svaiga gaisa trūkumu vai sasmakušu gaisu. Nevēdinātā telpā var uzkrāties vīrusi un patogēnās baktērijas, kuras izplata inficētie cilvēki, t.sk. bezsimptomu nēsātāji. Vēl viena, ne mazāk nozīmīga ventilācijas funkcija ir mitruma izvadīšana no telpas un ēkas kopumā, lai novērstu pelējuma sēnīšu un patogēno baktēriju skaita pieaugumu.
Atslēgas parametrs, kas ļauj objektīvi novērtēt ventilācijas intensitāti, līdz ar to arī iekštelpu gaisa kvalitāti, ir CO2 jeb ogļskābās gāzes daudzums telpā. CO2 ir gāzveida viela, kas telpās uzkrājas, galvenokārt, no cilvēku izelpas. CO2 saturu gaisā izsaka ppm (parts per million jeb daļu skaits uz miljonu), kas telpās svārstās robežās no 400 līdz 2000 ppm, bet āra gaisā – no 350 līdz 450 ppm. Pasaules veselības organizācijas (PVO) rekomendētais CO2 līmenis, kas atbilst teicamai vai labai iekštelpu gaisa kvalitātei mācību telpā, ir līdz 1000 ppm, savukārt PVO ieteikumi pietiekamai ventilācijas intensitātei jeb ventilācijas apjomam, kuru pieņemts izteikt l/s (litri sekundē) vienam cilvēkam optimāli ir 7 l/s, minimāli – 3 l/s.
Papildus dažādu iekštelpu gaisa piesārņotāju (fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie) negatīvajai ietekmei uz veselību, paaugstināts CO2 līmenis mācību telpās var atstāt tiešu ietekmi uz cilvēku fizisko labsajūtu, emocionāli/psiholoģisko labklājību un skolēnu sekmību, jo pie CO2 līmeņa, kas pārsniedz 2500 ppm, var pasliktināties cilvēka kognitīvie procesi – uzmanība, uztvere, zināšanu reprezentācija, problēmu risināšana, radošums u.c.
Pētījuma metodoloģija
ESF Projekta Pētījums par izglītības iestāžu vides kvalitāti un drošumu tiek realizēts, adaptējot PVO skolu vides pētījuma instrumentus un metodiku 2013. – 2015. gada Skolu vides kvalitātes pētījumam Eiropas valstīs. 2012./2013. un 2015./2016. mācību gadā Inspekcija piedalījās PVO organizētajā pētījumā, kopumā apsekojot 18 Latvijas izglītības iestādes. Apsekojumā iegūtie provizoriskie rezultāti norāda uz nepietiekamas ventilācijas problēmas aktualitāti.
Pētījuma norise
1. 2017./2018. mācību gada apkures sezonā 20 Latvijas vispārizglītojošo skolu 59 mācību telpās tika izvietoti iekštelpu gaisa kvalitātes monitori. Izglītības iestādē uzstādītās mērierīces ar vienas minūtes intervālu turpināja datu ierakstīšanu vienas mācību nedēļas garumā (pirmdiena līdz piektdiena) atbilstoši Pētījuma īstenošanas grafikam.
2. Intervijās ar skolas administrāciju un skolas apsekošanā tika iegūta informācija par ēkām, mācību telpām, mācību procesu, kā arī par vides kvalitāti un drošumu, t.sk. par ventilāciju un esošajām iekštelpu gaisa problēmām.
3. Intervijās ar pedagogiem un mācību telpu apsekošanā tika iegūta padziļināta informācija par kabinetiem, kuros tika izvietotas mērierīces.
4. Pedagogi Pētījuma nedēļā veica ierakstus vienkāršā mācību telpas ikdienas aktivitāšu dienasgrāmatā, fiksējot skolēnu skaitu, vidējo vecumu, reālo stundu sarakstu u.c. informāciju par to, kas varētu ietekmēt iekštelpu gaisa kvalitātes mērierīču fiksētos rādītājus.
5. Mērierīču fiksētie mikroklimata izejas dati un dienasgrāmatā atzīmētā informācija tika apstrādāta un analizēta ar speciālas datorprogrammas palīdzību. Tālākai iekštelpu CO2 līmeņa un ventilācijas kvalitātes izvērtēšanai derīgi bija 56 mācību kabinetos iegūtie dati.
Pētījuma rezultāti
20 Latvijas vispārizglītojošo skolu 56 mācību telpu CO2 monitoringa rezultāti liecina, ka vidējā CO2 koncentrācija (vidējā koncentrācija nodarbību laikā, klātesot skolēniem) sasniedza 1000 ppm un augstāk 55 (98 %) mācību telpās.
Datu analīze parādīja, ka:
· caurmērā 88 % no visa mācībām veltītā laika skolēni pavadīja pie CO2 koncentrācijas, kas bija augstāka par 1000 ppm, un 10 % – pie CO2 līmeņa, kas pārsniedza 2500 ppm;
· 79 % no kopējā nodarbību laika izglītojamie uzturējās apstākļos, kuros ventilācijas apjoms vienam cilvēkam bija zemāks par 7 l/s, un 14 % – pie ventilācijas apjoma, kas bija zemāks par 3 l/s;
· 40 kabineti jeb 71 % apsekoto mācību telpu atbilst vidējās CO2 koncentrācijas robežām no 1000 līdz 2500 ppm ar ventilācijas apjomu vienam cilvēkam no 3 līdz 7 l/s.
Apkopojot Pētījuma rezultātus, secināts, ka 2017./2018. mācību gadā apsekoto Latvijas vispārizglītojošos skolu ventilācijas kvalitāte daļēji atbilst PVO ieteiktajām normām un skolās esošais ventilācijas veids vai īstenotais vēdināšanas režīms daļēji spēj uzturēt izglītojamo veselībai nekaitīgu un drošu iekštelpu gaisa kvalitāti, tomēr nepieciešami būtiski uzlabojumi vēl efektīvākai gaisa apmaiņai mācību telpās.
Plašāk ar Pētījuma 1. posma rezultātiem, to analīzi, secinājumiem un ieteikumiem iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai iespējams iepazīties šeit.
Plānotais
Inspekcija informē, ka:
· 2018. gada 1. oktobrī tiks uzsākts Pētījuma 2. posms, kurā paredzēts apsekot 21 Latvijas vispārizglītojošo izglītības iestādi, kas aptver visus Latvijas plānošanas reģionus un apdzīvotās vietas tipus.
· 2018./2019. mācību gada 1. semestrī Pētījums turpināsies 10 Rīgas skolās atbilstoši izglītības iestāžu atlasei.
· Projekta Pētījums noslēgsies 2022. gada decembrī.
Inspekcija izsaka pateicību visām izglītības iestādēm, kas 2017./2018. mācību gadā atsaucās piedāvājumam piedalīties Pētījumā, tādejādi izrādot rūpes par izglītojamo un darbinieku veselību, kā arī ieinteresētību par skolas vides kvalitāti un drošumu.