Spēkā esošs no 09.10.2024

Veselības inspekcijas ētikas kodekss

Izdots saskaņā ar

 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktu un

Darba likuma 56. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

  1. Veselības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) Ētikas kodeksa mērķis ir noteikt un nostiprināt Inspekcijas amatpersonu, ierēdņu un darbinieku (turpmāk – visi kopā Darbinieks) amata pienākumu likumīgu, godprātīgu un kvalitatīvu veikšanu, kā arī Darbinieka rīcību ārpus darba pienākumu veikšanas (tai skaitā sociālās saziņas vietnēs), lai uzlabotu iestādes darba kultūru un vairotu sabiedrības uzticību Inspekcijai un valsts pārvaldei.
  2. Ētikas kodeksa uzdevums ir noteikt uz valsts pārvaldes vērtībām – taisnīgumu, godprātību, profesionalitāti, atbildīgumu, atklātību, objektivitāti, neatkarību – balstītus ētikas pamatprincipus, ar tiem saistītās prasības, atbildību un uzvedības standartus.
  3. Inspekcijas Darbinieks situācijās, kuras nav minētas šajā kodeksā, rīkojas saskaņā ar vispārpieņemtajām vērtībām un uzvedības normām.

II. Darbinieku profesionālās ētikas pamatprincipi

  1. Darbinieks, pildot savus amata pienākumus un ikdienā, ievēro šādus profesionālās ētikas pamatprincipus
    4.1.Taisnīgums un godprātība:
    4.1.1. Darbinieks rīkojas taisnīgi, ievērojot personu vienlīdzību likuma priekšā un neizrādot labvēlību vai nepamatotas privilēģijas kādai no tām.
    4.1.2. Darbiniekam ir augsta tiesiskā apziņa, viņš rīkojas profesionāli, saskaņā ar normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem.
    4.1.3. Darbinieks ir godprātīgs, neizmanto amata stāvokļa priekšrocības personīgā labuma gūšanai sev vai citai personai.
    4.1.4. Darbinieks informē Inspekcijas attiecīgās struktūrvienības vadītāju par gadījumiem, kuru risināšanā viņš ir iespējamā ieinteresētā persona, lai Inspekcijas attiecīgās struktūrvienības vadītājs varētu nozīmēt citu Darbinieku lietas pilnvērtīgai un godprātīgai risināšanai.
    4.1.5. Darbinieks nepieļauj sava un savu kolēģu goda un cieņas aizskaršanu.
    4.1.6.Savus pienākumus darbinieks pilda godprātīgi – godīgi, atklāti un patstāvīgi, ievērojot likumus, ētikas normas un citas saistošas prasības.
    4.1.7. Saskaņā ar noteikto kārtību Darbinieks informē (ceļ trauksmi) par iespējamiem pārkāpumiem, kurus novēro, pildot amata pienākumus. Darbinieks cieņpilni izturas pret citiem Darbiniekiem, kuri ceļ trauksmi.
    4.2. Atbildīgums un profesionalitāte:
    4.2.1.   Amata pienākumus Darbinieks veic atbildīgi un rūpīgi, izmantojot savas zināšanas, prasmes, iemaņas un darba pieredzi, lai sasniegtu profesionāli visaugstāko rezultātu.  
    4.2.2. Darbinieks pieņem skaidrus un pamatotus lēmumus un uzņemas atbildību par tiem.
    4.2.3. Darbinieks pastāvīgi paplašina savas profesionālās zināšanas, kā arī amata pienākumu izpildē pārņem nozares labo praksi un starptautisko pieredzi. 
    4.2.4. Darbinieks sadarbojas ar citiem Darbiniekiem, sniedzot vai saņemot palīdzību darba uzdevuma veikšanai. 
    4.2.5. Darbinieks ir mērķtiecīgs un cenšas sasniegt labākos rezultātus, izrāda pašiniciatīvu, izsaka savus priekšlikumus darba pilnveidošanai un uzņemas atbildību par veiktā darba rezultātiem.
    4.2.6. Darbinieks ir uzticīgs Inspekcijas darbības mērķiem un pamatvērtībām. Darbinieks rīkojas tā, lai uzlabotu Inspekcijas kopējo tēlu un veicinātu uzticību Inspekcijai un valsts pārvaldei. 
    4.2.7. Darbinieks lietderīgi izmanto darba laiku, pārdomāti, pamatoti un taupīgi rīkojas ar nodokļu maksātāju naudu, valsts mantu un resursiem, nepieļaujot to savtīgu izmantošanu ar darba pienākumu izpildi nesaistāmām vajadzībām.
    4.2.8. Darbinieks ir paškritisks, atzīst un labo savas kļūdas, un atvainojas par neētisku rīcību. Nav pieļaujama ļaunprātīga Darbinieku vai citu personu zināšanu trūkuma un kļūdu izmantošana.
    4.3. 
    Objektivitāte un neatkarība: 
    4.3.1. Pieņemot lēmumus, Darbinieks ņem vērā un izmanto tikai objektīvu un uz ticamiem pierādījumiem pārbaudītu informāciju, pamatojoties uz iegūtajiem faktiem un pierādījumiem.
    4.3.2. Darbinieks ir patstāvīgs un neatkarīgs savu pienākumu izpildē, norobežojas no personīgajām interesēm un ārējās ietekmes (citu personu, politisku, reliģisku vai sociālu grupu interesēm, pakļaušanās sabiedrības protestiem vai bailēm no kritikas).
    4.3.3. Darbinieks veicina sabiedrības uzticību Inspekcijai un atturas no darbībām, kuru dēļ Darbinieka vai Inspekcijas neitralitāte var tikt apšaubīta. 
    4.4. Atklātība un lojalitāte: 
    4.4.1.  Darbiniekam, neatkarīgi no savas politiskās pārliecības, ir pienākums būt lojālam Latvijas Republikai un tās Satversmei un ievērot politisko neitralitāti. Darbinieks savu pienākumu izpildē vadās tikai pēc profesionāliem kritērijiem un lēmumu pieņemšanā nav atkarīgs no politiskās ietekmes.  
    4.4.2. Darbinieks rīkojas sabiedrības interesēs, panākot iespējami lielu labumu valstij un sabiedrībai. Darbinieks, pildot amata pienākumus, valsts intereses vienmēr uzskata par primārām attiecībā pret personiskām interesēm. 
    4.4.3. Darbinieks ir atklāts pret citiem Darbiniekiem un citām iestādēm, veicina savstarpēju komunikāciju un informācijas apmaiņu. 
    4.4.4. Darbinieks lietišķajos kontaktos ar sabiedrību un masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī ar profesionālo darbību saistītajos publiskajos izteikumos vienmēr atklāj savu vārdu, uzvārdu un iestādi, kuru viņš pārstāv. 
    4.4.5. Darbinieks savos publiskajos izteikumos ir lojāls pret publisko pārvaldi, Inspekciju un tās darbības mērķiem, koleģiālajām attiecībām un korporatīvo kultūru, vērtību kopumu, ko ievēro un ciena visi Inspekcijas Darbinieki, un kas veido tās reputāciju sabiedrībā. Lojalitāti raksturo cieņpilna attieksme, uzticība, un tā liecina par Darbinieka attieksmi, ieguldījumu valsts pārvaldē, uzvedību un izturēšanos pret Inspekciju, tās vērtībām. 
    4.4.6. Darbinieki domstarpības un konfliktus savstarpēji risina konstruktīvi, nepieciešamības gadījumā iesaistot tiešo vadītāju.
    4.5. Informācijas aizsardzība: 
    4.5.1. Darbinieks informāciju, kas viņam kļuvusi zināma, pildot amata pienākumus, nedrīkst izpaust trešajām personām vai izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu. 
    4.5.2. Darbinieks, publiski paužot informāciju, kas saistīta ar Inspekcijas darbību, viedokli sākotnēji saskaņo ar augstākstāvošu Darbinieku. 
    4.5.3. Sniedzot informāciju, Darbinieks izsaka tikai Inspekcijas viedokli, un ir personīgi atbildīgs par sniegtās informācijas saturu un apjomu.

III. Darbinieku uzvedības pamatprincipi saskarsmē ar kolēģiem, apmeklētājiem un uzraudzības objektu pārstāvjiem un citām personām

  1. Saskarsmē ar kolēģiem, apmeklētājiem un uzraudzības objektu pārstāvjiem, fiziskām un juridiskām personām Darbinieks izturas ar cieņu, pieklājīgi, ievērojot ikvienas personas tiesības un likumiskās intereses. Darbinieks ir laipns un pieklājīgs, nelieto aizvainojošus izteicienus, žestus un mājienus, neaizskar personas godu, ir iecietīgs pret citu personu uzskatiem un pārliecību.
  2. Darbinieks nodrošina, lai sabiedrībai ir viegli pieejama vispusīga, aktuāla un viegli uztverama informācija par Inspekcijas darbu un kompetenci, skaidro pieņemto lēmumu būtību un ieguvumus no tiem.
  3. Darbinieks izvairās no augstprātības un autoritāra komunikācijas vai vadības stila, ievēro demokrātijas normas un koleģialitāti.
  4. Darbinieks ievēro ģērbšanās kultūru, kas ir atbilstoša lietišķajam stilam.
  5. Darbinieks apzinās, ka katra atsevišķa Inspekcijas Darbinieka uzvedība un rīcība veido Inspekcijas kopējo tēlu sabiedrībā.
  6. Darbinieku savstarpējās attiecības:
    10.1. Darbinieks izvairās un nepieļauj citu Darbinieku goda un cieņas aizskaršanu, neatkarīgi no ieņemamā amata, izcelsmes, sociālā vai mantiskā stāvokļa, rases, nacionālās piederības, vecuma, dzimuma un seksuālās orientācijas. 
    10.2. Darbinieks uzklausa un ņem vērā citu uzskatus, nevienu personiski neaizskarot un neaizvainojot. 
    10.3. Darbinieks ir atsaucīgs un sadarbojas ar kolēģiem, sniedzot un saņemot nepieciešamo palīdzību profesionālo pienākumu izpildē, un ļaunprātīgi neizmanto kolēģu uzticēšanos. 
    10.4. Darbinieks veicina un rūpējas par Inspekcijas jauno Darbinieku iesaistīšanu darba kolektīvā, daloties ar tiem savās profesionālajās zināšanās, pieredzē un praksē. 
    10.5. Darbinieks iespēju robežās veicina savu un citu darba kolēģu profesionālo izaugsmi, dalās ar informāciju par iespējām paaugstināt profesionālās prasmes, zināšanas un kvalifikāciju.
  7. Inspekcijas vadītājs, vadītāja vietnieks un struktūrvienību vadītāji: 
    11.1 regulāri informē padotos par Inspekcijas turpmāko rīcību un attīstības perspektīvām; 
    11.2. sekmē profesionālu darba atmosfēras veidošanos struktūrvienībās un Inspekcijā kopumā; 
    11.3. iespēju robežās veicina savu un citu darba kolēģu profesionālo izaugsmi, dalās ar informāciju par iespējām paaugstināt profesionālās prasmes, zināšanas un kvalifikāciju; 
    11.4. nepieļauj intrigas, dažādu grupējumu veidošanos un favorītisma izpausmes kolektīvā; 
    11.5. kritiku par Darbinieka kļūdām, kas pieļautas darba procesā, izsaka Darbiniekam individuāli; 
    11.6. izvairās no situācijām, kas ētiskā ziņā rada divdomīgu vai pretrunīgu iespaidu, neatbilst vispārpieņemtajām normām, Ētikas kodeksam un kaitē Inspekcijas un valsts pārvaldes prestižam, reputācijai un tēlam kopumā; 
    11.7. nepieļauj regulāru, ilgstošu (turpinātu darbību) un sistēmisku pret Darbinieku vērstu nepamatotu pārmērīgu kontroli, manipulācijas, nepamatotu kritiku, izolāciju no darba kolektīva vai darba pienākumu efektīvai pildīšanai nepieciešamās informācijas slēpšanu, pret Darbinieku vērstu sistemātisku pazemošanu.

IV. Darbinieku uzvedības pamatprincipi saskarsmē ar lobētājiem

  1. Saskarsmē ar privātpersonām, kuras, savu vai citu interešu vadītas, apzināti un sistemātiski komunicē ar Darbiniekiem nolūkā ietekmēt jebkāda lēmuma pieņemšanu, tas ir, veic lobēšanu, Darbiniekam ir pienākums: 
    12.1. informēt augstākstāvošu Darbinieku par paredzētajām un notikušajām sarunām un konsultācijām ar lobētāju, ja tādas ir bijušas saistībā ar tādu jautājumu, par ko Darbinieks ir atbildīgs sagatavot vai pieņemt lēmumu. Šo informāciju Darbinieks norāda arī citā ar konkrēto lobētāju saistītajā dokumentācijā, ja tāda tiek gatavota; 
    12.2. nodrošināt, ka visām ieinteresētajām pusēm, neatkarīgi no tā vai viņi ir lobētāji vai nav lobētāji, ir dotas vienlīdzīgas iespējas tikties ar lēmuma pieņēmējiem un sagatavotājiem, un saņemt nepieciešamo informāciju;
    12.3. neizmantot sava amata priekšrocības un personiskos kontaktus, lai kādam no lobētājiem nodrošinātu piekļuvi augstākstāvošiem Darbiniekiem, kas ir atbildīgas par lobētāja interesēs esošo lēmumu pieņemšanu; 
    12.4. pieņemot vai gatavojot lēmumu, ņemt vērā sabiedrības un valsts intereses, ne tikai tās, kuras aizstāv lobētājs.
  2. Informāciju par notikušajām sarunām un konsultācijām ar lobētāju Darbinieks, saskaņojot ar augstākstāvošu Darbinieku, rakstiskā veidā sniedz Stratēģiskās plānošanas un attīstības departamentam, kas šīs ziņas apkopo un reģistrē attiecīgajos reģistros.

V. Rīcība interešu konflikta situācijā, attieksme pret dāvanām un viesmīlības piedāvājumiem

  1. Ja Darbiniekam ir jāpieņem lēmums vai jāveic citas ar amata pienākumu saistītas darbības, kas skar vai var skart Darbinieka tādu personu personiskās vai mantiskās intereses, kas nav radinieki likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – Likums) izpratnē (tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais), bet ir Darbinieka dzīvesbiedrs, tuvs radinieks, svainībā esoša persona vai tuvs draugs, tad Darbinieks informē par to augstākstāvošo Darbinieku un, ja ētisku apsvērumu dēļ var tikt apšaubīta Darbinieka darbības objektivitāte un neitralitāte, Darbinieks atsakās no lēmuma pieņemšanas vai konkrētām darbībām amata pienākumu izpildē.
  2.  Darbinieks atsakās no tādu labumu pieņemšanas, kas nav uzskatāmi par dāvanām Likuma izpratnē (ziedi, suvenīri, grāmatas, reprezentācijas priekšmeti), ja to pieņemšana rada vai var radīt iespaidu, ka tādā veidā tiek ietekmēta darba pienākumu veikšana vai var rasties šaubas par Darbinieka vai Inspekcijas darbības objektivitāti vai neitralitāti. Ja Darbinieks nav pārliecināts, vai dāvanu drīkst pieņemt, tad tas konsultējas ar augstākstāvošu Darbinieku vai Ētikas komisiju vai atsakās no dāvanas pieņemšanas.
  3.  Darbinieks atsakās pieņemt viesmīlības piedāvājumu, aicinājumu piedalīties bezmaksas informatīvā, prezentācijas vai tamlīdzīgā pasākumā darba laikā vai ārpus tā, ja tas ir vai var būt saistīts ar ieinteresētību panākt piedāvātājam īpašu labvēlību lēmuma pieņemšanā.
  4. Ja Darbinieka radinieks Likuma izpratnē, dzīvesbiedrs vai svainībā esoša persona pēdējo divu gadu laikā ir saņēmusi dāvanu, kuras vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, no personas, kuras intereses tiek skartas ar Darbinieka pieņemto lēmumu, Darbinieks informē par to augstākstāvošo Darbinieku un atsakās no amata pienākumu veikšanas.
  5. Darbinieks nepieļauj nonākšanu interešu konflikta situācijā un laikus informē par personiskām interesēm vai citiem apstākļiem, kas var radīt personīgu ieinteresētību un traucēt godprātīgai pienākumu veikšanai.

VI. Ziņošana par pārkāpumiem un uzvedība ārpus darba laika

  1. Ja Darbinieka rīcībā nonāk informācija vai viņš ir bijis liecinieks tam, ka cits Darbinieks rīkojas prettiesiski, t.i. pretrunā ar likumiem vai Inspekcijas iekšējiem normatīvajiem aktiem, Darbiniekam ir pienākums informēt par to augstākstāvošu Darbinieku.
  2. Par iespējamu psiholoģisko teroru vai fizisku vardarbību Darbiniekam ir pienākums informēt tiešo vadītāju vai Inspekcijas vadītāju, vai Ētikas komisiju.
  3. Inspekcija respektē nodarbināto privātumu, neierobežo to privātās aktivitātes ārpus darbalaika, ciktāl tas neasociējas ar Inspekciju:
    21.1. ārpus darba pienākumu pildīšanas nodarbinātais rīkojas tā, lai nemazinātu valsts pārvaldes reputāciju un uzticēšanos tai; 
    21.2. paužot viedokli ārpus darba pienākumu pildīšanas, tai skaitā sociālajos tīklos, nodarbinātais tiecas sniegt pārbaudītu informāciju par valsts pārvaldi un izteikties cieņpilni, veicinot izpratni par valsts pārvaldes lomu un darbu. Publiski paužot atšķirīgu nostāju kādā jautājumā, personiskais viedoklis stingri un nepārprotami ir nošķirams no Inspekcijas oficiālā viedokļa. Nodarbinātajam ir jābūt vērīgam attiecībā uz vārda brīvības izmantošanu; 
    21.3. nodarbinātais neatsaucas uz savu amatu vai Inspekciju, lai īstenotu savas intereses ar amata vai darba pienākumu pildīšanu nesaistītās situācijās; 21.4. nodarbinātais ārpus darba pienākumu pildīšanas nerada priekšstatu, ka darbojas kā Inspekcijas pārstāvis.
  4. Darbinieks atturas no tādu blakus darbu veikšanas vai amatu savienošanas, kas traucē vai varētu traucēt atbildīgu un profesionālu amata vai darba pienākumu pildīšanai.

VII. Darbinieka uzvedība sociālajos medijos

  1. Darbinieks, lietojot sociālos medijus, ievēro šādus noteikumus:
    23.1. Darbinieks, lietojot sociālos medijus, izvērtē, vai to saturs neaicina uz likumu pārkāpšanu, nepauž naidu kurinošas, tostarp pret Latvijas Republiku vērstas idejas un viedokļus. Darbinieks atturas no dalības sociālajos medijos, kurā viņa klātbūtne pati par sevi var radīt pamatu uzskatam, ka Darbinieks personīgi atbalsta šādas idejas un viedokļus;
    23.2. Darbinieks pirms informācijas publiskošanas sociālajos medijos izvērtē, vai publiskojamā informācija nesatur ziņas un faktus, kas var izpaust konfidenciālu informāciju, radīt maldīgu priekšstatu vai šaubas par prettiesisku datu apstrādi; 23.3. Darbinieks nepauž tādu viedokli, ko var publiski asociēt kā Inspekcijas viedokli. Minētais attiecas arī uz komentāriem interneta medijos;
    23.4. Darbinieks neizplata pret Latvijas Republiku, valsts pārvaldi un Inspekciju vērstu informāciju;
    23.5. Darbinieks nepauž izteikumus, kas objektīvi liktu šaubīties par Darbinieka lojalitāti, pilsonisko un morāles nostāju;
    23.6. Darbinieks ir personīgi atbildīgs par veiktā ieraksta vai komentāra saturu; 23.7. daloties ar ziņu vai informāciju, darbinieks izvērtē, vai tā ir patiesa un uzticama, un šaubu gadījumā atturas no tās tālākas izplatīšanas. Nav atļauta apzināta viltus ziņu izplatīšana.

VIII. Noslēguma jautājumi

  1. Par Ētikas kodeksā noteikto vērtību un principu neievērošanu vai pārkāpšanu, ņemot vērā Darbinieka prettiesisku vainojamu rīcību (pārkāpumu), ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarītu pārkāpumu (darbību vai bezdarbību), kā arī par tieši vērstu uz pārkāpuma izdarīšanu darbību (bet pārkāpums nav izdarīts līdz galam no Darbinieka gribas neatkarīgu iemeslu dēļ), Darbinieku var saukt pie disciplinārās atbildības, civiltiesiskās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
  2. Sūdzības par Darbinieku šajā kodeksa noteikto normu pārkāpumiem izskata Inspekcijas vadītāja apstiprināta Ētikas komisija saskaņā ar Inspekcijas apstiprinātajiem iekšējiem noteikumiem „Ētikas komisijas nolikumus”. Lēmumu par Darbinieka saukšanu pie atbildības par ētikas normu pārkāpšanu pieņem Inspekcijas vadītājs, ņemot vērā Ētikas komisijas atzinumu.
  3. Ētikas kodekss ir publiski pieejams Inspekcijas tīmekļvietnē.
  4. Darbinieki savu iepazīšanos ar Ētikas kodeksu apliecina dokumentu vadības sistēmā „Namejs”.
  5. Personāla un darba aizsardzības nodaļas vadītājs atbild par Ētikas kodeksa aktualizāciju un Darbinieku iepazīstināšanu ar Ētikas kodeksu un tā grozījumiem.
  6. Atzīt par spēku zaudējušiem Inspekcijas 2016. gada 21. novembra iekšējos noteikumus Nr.28 „Ētikas kodekss”.