Apgalvojumi par kosmētikas līdzekli
Patērētājiem ir jāsaņem vienīgi patiesi un pamatoti apgalvojumi par kosmētikas līdzekļa īpašībām un funkcijām.
Ņemot vērā kosmētikas līdzekļu lielo daudzveidību, kas tiek piedāvāti tirdzniecībā, ir ļoti svarīgi, lai informācija nav maldinoša, bet ir konkrēta, saprotama un uzticama, lai patērētāji varētu izdarīt informētu izvēli, salīdzināt izstrādājumus un atrast tos, kas vislabāk atbilst viņu vajadzībām.
Lai patērētājus aizsargātu no maldinošiem apgalvojumiem par iedarbīgumu un citām kosmētikas līdzekļa īpašībām, regulas Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (turpmāk – Kosmētikas regula) 20. pantā ir noteiktas prasības apgalvojumiem:
“To kosmētikas līdzekļu, kurus dara pieejamus tirgū, marķējumā un reklāmas pasākumos neizmanto tādu tekstu, nosaukumus, preču zīmes, attēlus un figurālas vai citas zīmes, kas kosmētikas līdzekļiem piedēvē īpašības vai funkcijas, kādas tiem nepiemīt.”
|
Apgalvojumi par kosmētikas līdzekļiem ir brīvprātīgi tirdzniecības ziņojumi, ko komersanti izmanto, savus kosmētikas līdzekļus marķējot, tirgojot vai reklamējot. Tie neietver obligāto informāciju par kosmētikas līdzekļiem, kas noteikta, piemēram, ar Kosmētikas regulas 19. pantu par kosmētikas līdzekļu marķēšanu. |
Atbildīgajām personām – ražotājiem un importētājiem, jāievēro, ka 20. panta prasības attiecas ne vien uz tādiem apgalvojumiem, kas izteikti teksta veidā, bet arī uz nosaukumiem, preču zīmēm, attēliem, figurālām vai citām zīmēm kas, kosmētikas līdzekli marķējot, darot to pieejamu tirgū un reklamējot, tieši vai netieši norāda uz kosmētikas līdzekļa īpašībām vai funkcijām.
Nodrošinot 20. panta izpildi, atbildīgajām personām uzmanīgi jāraugās, lai apgalvojumi par kosmētikas līdzekli tam nepiedēvē īpašības vai funkcijas, kas nesaskan ar kosmētikas līdzekļu definīcijā nosauktajām funkcijām: tīrīt, smaržināt, mainīt izskatu, aizsargāt, uzturēt labā stāvoklī vai uzlabot ķermeņa aromātu. Kosmētikas līdzekļiem, ievērojot definīciju, nepiemīt ārstnieciska iedarbība un jebkādi apgalvojumi par kosmētikas līdzekļa ārstniecisku vai profilaktisku iedarbību ir maldinoši. Robežproduktu gadījumā, apgalvojumi ir viens no būtiskiem faktoriem, kas palīdz atšķirt kosmētikas līdzekli no cita veida produktiem, piemēram, no ārstniecības līdzekļiem vai biocīdiem cilvēka higiēnai.
Izplatītājiem, kas nodrošina marķējuma tulkošanu valsts valodā, rūpīgi jāseko, lai tulkojumā nebūtu sagrozīta apgalvojumu nozīme.
Nosakot aizliegumu, kosmētikas līdzekļiem piedēvēt īpašības vai funkcijas kādas tiem nepiemīt, 20. pantā ņemti vērā mūsdienu tirdzniecības rīki, kad kosmētikas līdzekļi tiek piedāvāti patērētājiem ne vien klātienē, bet arī attālināti internetā. Maldinošu informāciju ar tekstu, nosaukumiem, preču zīmēm, attēliem, ar figurālām vai citām zīmēm aizliegts sniegt ne vien marķējumā, bet jebkurā informācijas nesējā. Neatkarīgi no tā, vai apgalvojums ir uz iepakojuma vai parādās kā drukāts materiāls reklāmas skrejlapās, brošūrās, žurnālos, vai izvietots tīmekļvietnēs, sociālos plašsaziņas līdzekļos, vai reklāmā TV, radio vai viedtālrunī, jānodrošina, ka apgalvojumi ir patiesi un nemaldina patērētājus.
Tā kā apgalvojumus uzņēmumi izmanto arī kā tirdzniecības rīkus, lai savus ražojumus nošķirtu no konkurentu ražojumiem, tad apgalvojumi var ietekmēt iekšējā tirgus darbību un konkurenci starp uzņēmumiem. Tādēļ Eiropas Komisija, lai nodrošinātu vienādu principu ievērošanu visā Savienības teritorijā, ir noteikusi vienotus kritērijus attiecībā uz pieļaujamiem apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem.
Regulā Nr. 655/2013, ar ko nosaka kopējus kritērijus tādu apgalvojumu pamatojumam, kas attiecas uz kosmētikas līdzekļiem (turpmāk - Apgalvojumu regula), noteikti šādi kopējie kritēriji:
- Atbilstība tiesību aktiem.
- Patiesums.
- Pamatojums ar pierādījumiem.
- Godīgums
- Taisnīgums
- Informētu lēmumu pieņemšana.
Kopējie kritēriji uzņēmumiem nodrošina Savienības līmeņa regulējumu un uzraudzības iestādēm dod tiesisko pamatu attiecībā uz lēmumiem par tirgus iekšējo kontroli.
Lai nodrošinātu kopējo kritēriju saskaņotu piemērošanu, Komisija un Komisijas darba apakšgrupa par apgalvojumiem izstrādāja arī juridiski nesaistošas vadlīnijas ar diviem pielikumiem.
Ņemot vērā dalībvalstu veiktās tirgus uzraudzības rezultātu analīzi, kas pieejama KOMISIJAS ZIŅOJUMĀ, 2017. gadā vadlīnijas tika papildinātas ar vēl diviem pielikumiem un kā TEHNISKAIS DOKUMENTS pieejamas Eiropas Komisijas mājaslapā (angļu valodā).
I pielikumā sīki aprakstīti Apgalvojumu regulā noteiktie kopējie kritēriji, arī sniedzot ilustratīvus apgalvojumu piemērus, kuru saraksts nav izsmeļošs.
Piemēram, uzraksts „Satur mitrinošo Aloe vera” neatbilst patiesuma kritērijam, ja krēmam nepiemīt ādu mitrinošas īpašības.
II pielikumā ir minēti paraugprakses (labas prakses) piemēri, kas konkrēti attiecas uz tāda veida pierādījumiem, ar kuriem pamato par kosmētikas līdzekļiem izteiktus apgalvojumus.
Piemēram, uzraksts „Dermatoloģiski pārbaudīts” ir pieļaujams tikai tad, ja kosmētikas līdzekļa pārbaudes ar brīvprātīgajiem notika ārsta dermatologa uzraudzībā.
III pielikumā aprakstīts skaidrojums un labas prakses piemēri, kad apgalvojumu "nesatur" attiecina uz atļautām sastāvdaļām.
Piemēram, uzraksts „Nesatur parabēnus” neatbilst taisnīguma kritērijam, jo tas nomelno visu šo vielu grupu, bet tajā ietilpst arī lietošanai kosmētikas līdzekļos atļauti konservanti.
IV pielikumā skaidrots kā kopējie kritēriji attiecas uz apgalvojumu "hipoalerģisks".
Piemēram, uzraksts „Hipoalerģisks” pieļaujams tikai tad, ja atbildīgā persona ar dokumentiem var pamatot ka kosmētikas līdzekļa alerģiskais potenciāls ir ļoti zems un netiek radīts iespaids, ka tas vispār nerada alerģiskas reakcijas risku.
Jaunie elementi Tehniskajā dokumentā jāpiemēro no 2019. gada 1. jūlija.