Veselības inspekcija informē, ka ar Grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (turpmāk – grozījumi Tabakas likumā), kas Saeimā pieņemti 2024. gada 11. janvārī un stājās spēkā 8. februārī, Tabakas likumā ir noteiktas prasības tabakas aizstājējproduktu laišanai tirgū Latvijā. Veselības inspekcijas kontrolē ir prasības, kas attiecas uz aizstājējproduktu sastāvu, marķējumu un informācijas sniegšanu par tiem Veselības inspekcijai. Līdz ar to komersantiem, kas laiž tirgū Latvijā tabakas aizstājējproduktus, ir rūpīgi jāiepazīstas ar likumā noteikto, lai laistu tirgū tikai prasībām atbilstošu preci.  

Zemāk sagatavotais skaidrojums sniegts par prasībām, kas  noteiktas Tabakas likumā  un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos un ir Veselības inspekcijai noteikto kompetenču ietvaros (Tabakas likuma 12. panta  otrā daļa). 

Tabakas aizstājējprodukts ir produkts – kurš satur vai nesatur nikotīnu (izņemot ārstniecības līdzekļus, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes) un kuru paredzēts izmantot līdzīgi vai līdzīgiem mērķiem kā tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, bezdūmu tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes neatkarīgi no nikotīna satura šajos produktos un to lietošanas veida (Tabakas likuma 1. panta 301. punkts ).

Pazīstamākais tabakas aizstājējproduktu piemērs ir tā sauktās “nikotīna paciņas” jeb "spilventiņi", bet ne tikai, šobrīd tirgū parādās citi produkti, kas līdz šim nav bijuši un pēc būtības neatbilst citām Tabakas likumā noteiktajām produktu definīcijām. 

Veselības inspekcija skaidro, ka saskaņā ar Tabakas likumā iekļauto pārejas noteikumu 19. punktu 2024. gada 1. augustā stājas spēkā  5.pants, kas nosaka ziņošanas pienākumu):

  1. Ražotāji un importētāji elektroniski sniedz Veselības inspekcijai informāciju datu bāzē EU-CEG par tabakas aizstājējproduktu kvantitatīvo un kvalitatīvo sastāvu, sastāvdaļu ietekmi uz veselību, un citu informāciju, apjomā, ko nosaka Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 440 “Kārtība, kādā sniedz un apstrādā informāciju par tabakas izstrādājumiem, tabakas aizstājējproduktiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām cigaretēm un to uzpildes flakoniem” (Likuma 5.panta pirmā daļa);
  2. Ikviens komersants, kas tirgo  tabakas aizstājējproduktus, paziņo Veselības inspekcijai informāciju par tabakas aizstājējproduktu tirdzniecības vietu (5.1panta otrā daļa).

Ņemot vērā Tabakas likuma pārejas noteikumu 20. punktu, ir noteikts, ka komersantiem, kas nodarbojas ar tabakas aizstājējproduktu tirdzniecību līdz 2024. gada 1. augustam, par to būs jāpaziņo Veselības inspekcijai līdz 2024. gada 1. septembrim, ievērojot kārtību, kas noteikta  Ministru kabineta2016. gada 6. septembra noteikumos Nr. 593 “Kārtība, kādā komersants paziņo par tabakas aizstājējproduktu, elektronisko cigarešu un elektronisko cigarešu uzpildes flakonu tirdzniecības uzsākšanu”.

  1. Uz tabakas aizstājējproduktiem ir jāizvieto brīdinājumi par ietekmi uz veselību (7. panta sestā daļa). Brīdinājumu izvietošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumi Nr. 306 “Noteikumi par prasībām uz iepakojumiem izvietojamiem brīdinājumiem par ietekmi uz veselību”(turpmāk – MK noteikumi Nr.306)
  2. Tiek paredzēts, ka tabakas aizstājējproduktu importētāji un ražotāji sedz izdevumus Veselības inspekcijai saistībā ar informācijas izvērtēšanu un laboratorijai par testēšanu pēc Inspekcijas pieprasījuma (3. panta sestā daļa).
  3. Saskaņā ar Pārejas noteikumu 24. punktu 2025. gada 1. janvārī stāsies spēkā aprites prasības tabakas aizstājējproduktiem, kā arī kontrolējošo iestāžu kompetence tabakas aizstājējproduktiem noteikto ierobežojumu uzraudzībā: 2prasības tabakas aizstājējproduktu sastāvam, tai skaitā nikotīna koncentrācijai 4 mg uz gramu un citas sastāva prasības (3. panta 5.1 daļa);

3.1. prasība izvietot brīdinājumu par ietekmi uz veselību tabakas aizstājējproduktiem atbilstoši MK noteikumos Nr.306 noteiktajai kārtībai (7.panta 5.1 daļa), prasība uz tabakas aizstājējproduktu iepakojuma izvietot noteikto informāciju (6.panta 5.1 daļa);

3.2. tabakas aizstājējproduktiem un elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm noteikto prasību uzraudzības kompetence Veselības inspekcijai (12. panta otrās daļas 4. un 10. punkts);

3.3.administratīvā atbildība par pārkāpumiem attiecībā uz neatbilstošu tabakas aizstājējproduktu laišanu tirgū un Veselības inspekcijas kompetence veikt administratīvā pārkāpuma procesu par šādiem pārkāpumiem (14. panta vienpadsmitā un divpadsmitā daļa un 15. panta otrā daļa).

Tabakas aizstājējproduktus, kas neatbilst Tabakas likumā noteiktajām prasībām, var laist tirgū līdz 2024. gada 31. decembrim.

Atgādinājums! 

Veselības inspekcija atgādina, ka tikai normatīvā akta tekstam ir juridisks spēks.

Jā, no 2025. gada 1. janvāra tirgū varēs laist tikai tādus tabakas aizstājējproduktus, kas satur Tabakas likuma pielikumā nosauktos tabakas aromatizētājus (Tabakas likuma 3. panta 5.1 daļa).

Tabakas aizstājējproduktus atļauts laist tirgū tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām (Tabakas likuma 3. panta 51 daļa):

  • šie aizstājējprodukti ir pildīti īpaši tiem paredzētos iepakojumos un iepakojuma vienības masa nepārsniedz 20 gramus;
  • vienā tabakas aizstājējprodukta iepakojuma vienībā ir ne mazāk kā 20 tabakas aizstājējprodukti;
  • maksimālā nikotīna koncentrācija tabakas aizstājējproduktā nepārsniedz četrus miligramus uz gramu;
  • to sastāvā nav vitamīnu vai citu sastāvdaļu, kas rada iespaidu, ka tabakas aizstājējprodukts ir labvēlīgs veselībai vai samazina veselības apdraudējumu;
  • to sastāvā nav kofeīna, taurīna vai citu sastāvdaļu un stimulējošu savienojumu, kas tiek saistīti ar enerģiju un vitalitāti;
  • to sastāvā nav sastāvdaļu, kas atvieglo nikotīna uzņemšanu;
  • to sastāvā nav sastāvdaļu, kam piemīt kancerogēnas, mutagēnas un reproduktīvajai sistēmai toksiskas īpašības;
  • tabakas aizstājējproduktu ražošanā tiek izmantotas vienīgi augstas tīrības un tādas sastāvdaļas, kas nerada apdraudējumu cilvēku veselībai. Nav izmantojamas sastāvdaļas vai piedevas, kam ir nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību. Šis punkts neattiecas uz nikotīnu;
  • tabakas aizstājējproduktu iepakojumi ir droši bērniem un izturīgi pret manipulācijām.
  1.  Uz tabakas aizstājējproduktu iepakojuma vienības un jebkāda ārējā iepakojuma ir norādāma šāda informācija (Tabakas likuma 6. panta 51 daļa):
  • visu produktā iekļauto sastāvdaļu saraksts dilstošā secībā un nikotīna daudzums vienā iepakojuma vienībā un vienā tabakas aizstājējproduktā;
  • tabakas aizstājējprodukta masa vienā iepakojuma vienībā;
  • partijas numurs;
  • ieteikums produktu glabāt bērniem nepieejamā vietā.
  1. Katrai tabakas aizstājējproduktu iepakojuma vienībai pievieno informatīvu lapiņu, kas satur (Tabakas likuma 7. panta 51 daļa):
  • norādījumus par produkta lietošanu un glabāšanu, tajā skaitā norādi, ka produktu nav ieteicams lietot jauniešiem un nesmēķētājiem;
  • norādi, ka produktu nav ieteicams lietot vienlaikus ar citiem nikotīnu saturošiem produktiem;
  • informāciju par kontrindikācijām;
  • brīdinājumus īpašām riska grupām;
  • informāciju par iespējamu nevēlamu iedarbību;
  • informāciju par pieraduma izraisīšanu un toksiskumu;
  • ražotāja vai importētāja un juridisko vai fizisko personu kontaktinformāciju Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā.
  1.  Uz katras tabakas aizstājējprodukta iepakojuma vienības un ārējā iepakojuma ir drukāts šāds brīdinājums par ietekmi uz veselību (Tabakas likuma 7. panta 51 daļa):

"Šis produkts kaitē Jūsu veselībai un rada atkarību"

Jāņem vērā, ka:

  • Brīdinājums ir izvietots uz divām lielākajām virsmām un tas nedīgst būt pārfrāzēts;
  • Brīdinājums ir drukāts uz iepakojuma vienības priekšējās un aizmugurējās virsmas
  • Brīdinājums ir izvietots paralēli galvenajam tekstam uz šim brīdinājumam paredzētās virsmas;
  • Brīdinājums ir drukāts ar melnu krāsu Helvetica treknrakstā uz balta fona, izvietots tam paredzētās virsmas centrā;
  • Brīdinājums sedz 30% no virsmas, uz kuras tas uzdrukāts.

Brīdinājumu noformēšanas un novietošanas prasības uz tabakas aizstājējproduktu iepakojuma ir noteiktas MK noteikumos Nr. 306.

informācija var būt norādīta uz iepakojuma vienības vai ārējā iepakojuma ar nosacījumu, ka tā ir pietiekami labi salasāma patērētājam.

Salasāmību nosaka šādu elementu kombinācija – fonta lielums, attālums starp burtiem, attālums starp rindiņām, raksta zīmes līnijas platums, drukas krāsa, burtveidols, burta platuma un augstuma attiecība, materiāla virsma un pietiekams kontrasts starp drukāto tekstu un fonu.

Burtu lielumu, kas nodrošinātu vieglu marķējuma elementu salasāmību, nosaka ražotājs vai importētājs. Tomēr mazāka iepakojuma gadījumā burta lielumam jābūt lielākam, lai nodrošinātu to, ka teksts ir lasāms pat nelielā attālumā.

Tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecības vietās jābūt redzamam uzrakstam, kas brīdina, ka tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu un elektronisko smēķēšanas ierīču lietošana nopietni kaitē cilvēka veselībai (Tabakas likuma 8. panta astotā daļa).

  1. Ja Jūsu uzņēmums plāno nodarboties vai nodarbojas ar tabakas aizstājējproduktu tirdzniecību, tad uz ikvienu komersantu (tai skaitā ražotāju, vairumtirgotāju un mazumtirgotāju) attiecas prasība iesniegt Veselības inspekcijā informāciju par elektronisko cigarešu un elektronisko cigarešu uzpildes flakonu tirdzniecības uzsākšanu.

Plašāks skaidrojums sadaļā: “Paziņošana par elektronisko cigarešu un flakonu tirdzniecības uzsākšanu”.

Paziņošanas prasība par tirdzniecības uzsākšanas vietu atticas tikai uz komersantiem, kuriem ir faktiska ražotne, noliktava vai tirdzniecības vieta Latvijā.

  1. Savukārt detalizēta informācija par katru zīmolu ar atšķirīgu sastāvu vai dizainu jāiesniedz, ražotājam vai importētājam, sešus mēnešus pirms attiecīgā izstrādājuma paredzētās laišanas tirgū.

Iesniedzamās informācijas apjomu un iesniegšanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr.440

Par noteikumos minētās informācijas savlaicīgu un precīzu sniegšanu ir atbildīgs attiecīgā izstrādājuma ražotājs, ja tas veic komercdarbību Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā.

Ja attiecīgā izstrādājuma ražotājs veic komercdarbību ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas un attiecīgā izstrādājuma importētājs veic komercdarbību Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā, par pieprasītās informācijas sniegšanu ir atbildīgs attiecīgā izstrādājuma importētājs.

Detalizēta informācija kā arī instrukcijas par informācijas sniegšanu ražotājiem, importētājiem, pieejamas Eiropas Komisijas mājaslapā (angļu valodā Step by step guide).

Samaksa par EU-CEG paziņotajiem produktiem ir noteikta Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr.24 „Veselības inspekcijas maksas pakalpojumu cenrādis"(turpmāk – cenrādis), kas stājās spēkā 15.01.2022. 

Samaksa jāveic par:

1)pirmreizēji sniegtās informācijas apstrāde par tabakas izstrādājumiem, tabakas aizstājējproduktiem, elektroniskajām cigaretēm, to uzpildes flakoniem (125,50 euro)

2)katras jaunas pievienotas prezentācijas apstrāde, ja prezentācijā iekļautais zīmola un apakšzīmola nosaukums atšķiras no pirmreizēji sniegtās informācijas(125,50 euro)

3) par katru nākamo gadu (78,49 euro)

Inspekcija informē, ka ražotāji un importētāji vai to filiāles Latvijā var aizpildīt rēķina pieteikuma veidlapu un nosūtīt uz e-pastu: dati@vi.gov.lv (Tabakas likuma 5. panta pirmajā daļa).

Ražotāji un importētāji vai to filiāles Latvijā saņems rēķinu uz EU-CEG norādīto e-pasta adresi, ja vien Inspekcija nebūs saņēmusi rēķina pieteikuma veidlapu, kurā norādīta cita e-pasta adrese rēķina nosūtīšanai. Rēķinā būs norādīts katra paziņotā produkta identifikācijas numurs EU-CEG un apmaksājamā summa.

 

Šobrīd tirgū ir tabakas aizstājējprodukti (beztabakas nikotīna paciņas), kas satur ķīmisko maisījumu ar nikotīnu – vielu, kuras ķīmiskais nosaukums ir 3-[(2S)-1-methylpyrrolidin-2-yl]pyridine (CAS Nr. 54-11-5). Nikotīns ir spēcīga nervu sistēmu apdraudoša inde un tam noteikta harmonizētā klasifikācija ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (turpmāk – CLP regula). Saskaņā ar CLP regulu nikotīns klasificēts kā otrās kategorijas akūti toksiska viela uzņemot orāli, dermāli vai ieelpojot. Papildus tam nikotīnam ir noteikta otrās kategorijas hroniska bīstamība iedarbībai uz vidi.

Uz beztabakas nikotīna paciņām kā ķīmiskiem maisījumiem attiecas CLP regulas 4. panta 1. punktā noteiktais pakārtota lietotāja un importētāja pienākums pirms ķīmisku maisījumu laišanas tirgū tos klasificēt saskaņā ar CLP regulas II sadaļu “BĪSTAMĪBAS KLASIFIKĀCIJA”. Lai maisījumu klasificētu saskaņā ar CLP regulu, komersantam nepieciešama dokumentāri apliecināta informācija par nikotīna procentuālo koncentrāciju maisījumā.

Savukārt, saskaņā ar CLP regulas 4. panta 4. punktu, ja ķīmisks maisījums ir klasificēts kā bīstams, piegādātājam ir jānodrošina, ka pirms laišanas tirgū maisījums ir arī marķēts un iepakots atbilstīgi CLP regulas III un IV sadaļai.

Tātad beztabakas nikotīna paciņās esošais ķīmiskais maisījums ir jāklasificē saskaņā ar CLP regulu un kā bīstams ķīmiskais maisījums tas jāmarķē un jāiepako saskaņā ar CLP regulā noteiktajām prasībām.

Jāievēro CLP regulas 35. panta 2. punkta prasības attiecībā uz bīstama maisījuma iepakojumu, kuru piegādā plašākai sabiedrībai. Iepakojums nedrīkst būt tādas formas vai ar tādu grafisko noformējumu, kas varētu izraisīt bērnu aktīvu ziņkārību vai maldināt patērētājus, nedrīkst būt līdzīgs noformējumam, kādu izmanto pārtikai, dzīvnieku barībai, medicīnai vai kosmētikas līdzekļiem.

Ja maisījums atbilst CLP regulas II pielikuma 3.1.1. iedaļas prasībām, tā iepakojums ir jānodrošina ar bērniem nepieejamu aizdari saskaņā ar II pielikuma 3.1.2. iedaļu.

Tātad jebkura tilpuma atverams un no jauna aizverams iepakojums, kurš pieejams mazumtirdzniecībā un satur maisījumu ar nikotīnu, kura dēļ tas klasificēts akūtas toksicitātes 3. kategorijā, ir jāaprīko ar bērniem nepieejamu aizdari, kas atbilst standartam EN ISO 8317.

Bīstamiem ķīmiskiem maisījumiem jānodrošina drošības datu lapas latviešu valodā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (turpmāk – REACH regula) 31. pantu.

Ķīmisko vielu ražotājiem vai importētājiem, kuri Eiropas Savienībā ražo vai importē ķīmiskās vielas vai vielas maisījumos vairāk nekā vienu tonnu gadā, jāveic ķīmisko vielu reģistrācija saskaņā ar REACH regulas 5. pantu, ja ķīmiskās vielas ražotājs nav nozīmējis vienīgo pārstāvi Eiropas Savienībā saskaņā ar REACH regulas 8. pantu. Ja ir nozīmēts vienīgais pārstāvis, importētāja rīcībā jābūt dokumentam no ražotāja par tiesībām izmantot reģistrācijas numuru, kas tika izsniegts vienīgajam pārstāvim. Saskaņā ar REACH regulas 5. pantu, tirgū var laist tikai tādas ķīmiskās vielas un vielas maisījumos, kas reģistrētas Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrā (ECHA), iesniedzot reģistrācijas dokumentāciju atbilstoši REACH regulas prasībām. Palīdzības dienesta funkciju REACH regulas izpratnē Latvijā pilda VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk - LVĢMC) un sniedz padomus ražotājiem, importētājiem, pakārtotiem lietotājiem un visām citām ieinteresētām pusēm par to attiecīgiem jautājumiem, pienākumiem un saistībām saskaņā ar REACH regulu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 795 „Ķīmisko vielu un maisījumu uzskaites kārtība un datubāze” III. nodaļu personai, kas ķīmisko vielu vai maisījumu ražo vai ieved Latvijas teritorijā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai no jebkuras valsts ārpus Eiropas Savienības ir jāsniedz pārskats par darbībām ar ķīmiskām vielām un maisījumiem LVĢMC. Pārskatu sniedz, ja Latvijas teritorijā ievesto ķīmisko vielu vai ķīmisko maisījumu daudzums pārsniedz 100 kg gadā. Par nikotīnu kā 2. kategorijas akūti toksisku vielu pārskatu LVĢMC sniedz, ja ievestais vai saražotais vielas daudzums pārsniedz 10 kg gadā.