Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā

Skaistumkopšanas jomā nodarbinātajiem ir svarīgi nodrošināt profesionālus, kvalitatīvus un higiēnas prasībām atbilstošus skaistumkopšanas pakalpojumus, jo veselībai nedroši un nehigiēniski pakalpojumi, darba piederumi un telpas var novest pie infekciju slimību izplatīšanās, negatīvi ietekmējot klienta, pakalpojumu sniedzēja, gan secīgi visas sabiedrības veselību kopumā. Klientam ir tiesības sagaidīt, ka pakalpojuma sniedzējs ievēros visus higiēnas standartus, t.sk. telpu, virsmu un piederumu tīrību un roku higiēnu. Tādas slimības kā B un C vīrushepatīts, HIV izplatās ar asinīm, tādēļ ļoti būtiski pakalpojumu sniedzējiem ir saprast iespējamos veselības riskus, ko var radīt katra no izpildītajām skaistumkopšanas procedūrām un ievērot nepieciešamos piesardzības un higiēnas pasākumus. Jāņem vērā, ka arī procedūrās, kurās netiek pārdurta āda, pastāv inficēšanās risks, piemēram, ar cilvēka papilomas vīrusu (kārpas), herpes vīrusu un sēnīšu infekcijām.

Ministru kabineta 09.10.2018. noteikumos Nr.631 „Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai” ir noteiktas higiēnas prasības saimnieciskās darbības veicējiem, kuri sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus (friziera, manikīra, pedikīra, sejas un ķermeņa kosmētiskās procedūras un masāžas). Higiēnas prasības tetovēšanas, mikropigmentācijas un pīrsinga pakalpojumiem skatīt šeit. MK noteikumos Nr. 631 ir atrunātas minimālās higiēnas prasības arī tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz savā dzīvesvietā vai izbraucot pie klienta, t.s. mobilie skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji.

Lai sniegtu veselībai drošus skaistumkopšanas pakalpojumus, būtiskas ir arī pakalpojumu sniedzēju zināšanas par higiēnas, dezinfekcijas un sterilizācijas prasībām. Tādējādi pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav kosmētiķi, skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā vai sertificētas ārstniecības personas, nepieciešams apgūt higiēnas minimuma programmu* „Skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai noteiktās minimālās higiēnas prasības”.

Darba piederumu apstrāde

Mikroorganismi izplatās starp cilvēkiem ar nemazgātām rokām, netīriem darba piederumiem, saskaroties ar bioloģiskajiem šķidrumiem utt. Tādēļ visiem pakalpojumu sniedzējiem ir jāpieņem, ka jebkurš klients ir iespējamais infekcijas avots. Infekcija var attīstīties, ja izmantotie piederumi pēc iepriekšējā klienta netika efektīvi apstrādāti, kā arī, ja atkārtoti tika lietoti vienreizējās lietošanas piederumi. Visi vienreizējās lietošanas piederumi pēc lietošanas ir jāizmet atkritumu tvertnē, savukārt visi daudzreizējās lietošanas piederumi pēc katra klienta apkalpošanas ir jāapstrādā (t.i. tīrīt, mazgāt, dezinficēt un, ja nepieciešams, sterilizēt) atbilstoši to inficēšanās riskam, t.sk. ievērojot ražotāja norādījumus par pieļaujamo apstrādes veidu.

Ja piederumu nevar apstrādāt, to jāuzskata kā vienreizējai lietošanai paredzētu. Piemēram, kartona un papīra piederumi, poraini materiāli, sūkļi un koks ir paredzēti vienai lietošanas reizei. Daudzreizējās lietošanas piederumi parasti ir izgatavoti no materiāla, kas spēj izturēt apstrādes procesu. Visbiežāk šādus piederumus izgatavo no metāla, stikla, cietas plastmasas. Adatas, lancetes un žiletes aizliegts izmantot atkārtoti.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 631  darba piederumi tiek iedalīti atbilstoši to inficēšanās riskam (zems, vidējs un augsts). Līdzīgi tiek iedalīti arī dezinfekcijas līdzekļi (zema, vidēja un augsta līmeņa**). Darba piederumu apstrādi veic saskaņā ar izstrādātu tīrīšanas, dezinfekcijas un sterilizācijas plānu. Ņemot vērā piederuma inficēšanās risku, tiek izvēlētas darba piederuma apstrādes metodes, t.sk. dezinfekcijas līdzekļi:

• tīrīšana  mazgāšana un dezinsekcija (zema un vidēja riska piederumiem),
• tīrīšana, mazgāšana, dezinfekcija un sterilizācija (augsta riska piederumiem).

Skaistumkopšanas pakalpojumu aprīkojuma un darba piederumu iedalījums atbilstoši iespējamam inficēšanās riskam:

Sterilizācija obligāti ir jāveic tikai augsta inficēšanās riska piederumiem – tie ir piederumi, kas paredzēti mērķtiecīgai ādas caurduršanai vai kas pirms ieejas sterilos audos saskaras ar citu sterilu piederumu. Sterilizācijai atļauts izmantot karstā gaisa sterilizatoru (vidēja riska piederumiem) un autoklāvu (vidēja un augsta riska piederumiem)*.

Daudzreizējās lietošanas friziera piederumi lielākoties ir zema riska piederumi. Pietiekami ir veikt darba piederuma mazgāšanu ar tīrīšanas līdzekļiem, dezinfekciju izmantojot zema līmeņa dezinfekcijas līdzekli.  

Savukārt manikīra un pedikīra piederumi ir pieskaitāmi pie vidēja inficēšanās riska piederumiem. Šo piederumu apstrādei pēc tīrīšanas un mazgāšanas izmanto augsta līmeņa dezinfekcijas līdzekli. Manikīra un pedikīra piederumu sterilizācija vairs nav obligāta. Bet, ja papildu drošībai vēlas veikt šo piederumu sterilizāciju, tad jāizmanto karstā gaisa sterilizators vai autoklāvs.  

Lielākoties sejas un ķermeņa procedūrās notiek saskare ar veselu un nebojātu klienta ādu (zems inficēšanās risks). Tomēr ir procedūras, kuru laikā āda tiek bojāta un ir lielāks infekcijas risks, piemēram, komedonu ekstrakcija. Šādās procedūrās izmantotie piederumi būs vidēja inficēšanās riska.

Kosmētiskās injekcijas kā, piemēram, biorevitalizācija un mezoterapija ir augsta inficēšanas riska*** skaistumkopšanas pakalpojumi. Augsta inficēšanās riska pakalpojumus nepilngadīgām personām drīkst sniegt tikai pēc konsultācijas ar bērna vecākiem (likumiskajiem pārstāvjiem). Procedūras veikšanā jāizmanto tikai vienreizējai lietošanai paredzētas, sterilas adatas un šļirces, kas pēc lietošanas uzreiz jāizmet asiem piederumiem paredzētā atkritumu tvertnē.  

Vaksācijas laikā atkārtota lietotas spātulas iemērkšana vaskā nav pieļaujama. Tiklīdz spātula saskaras ar klienta ādu, uzklājot vasku, to izmet atkritumu tvertnē un ņem jaunu spātulu. Atkārtoti lietojot spātulu (iemērcot vaskā), vaska bundža var tikt piesārņota ar ādas atliekām un mikroorganismiem no viena klienta, kas tālāk tiek pārnestas uz citu klientu.

Lai nodrošinātu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nepieciešamos skaidrojumus par higiēnas prasībām, dezinfekcijas un sterilizācijas veikšanas kārtību, kā arī skaidrotu citas saistošo noteikumu prasības, Veselības inspekcija ir izstrādājusi labas higiēnas prakses vadlīnijas skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem (skatīt šeit).

* prasība spēkā ar 01.10.2019.

*** procedūras, kuru laikā āda tiek mērķtiecīgi pārdurta vai organismā tiek ievadīts instruments vai svešķermenis.

** zema līmeņa dezinfekcijas līdzeklis nonāvē lielāko daļu baktēriju, dažas sēnītes, apvalkotos (lipīdu) vīrusus un dažus neapvalkotos (lipīdus nesaturošos) vīrusus. Tie parasti nenonāvē mikobaktērijas un baktēriju sporas;

vidēja līmeņa dezinfekcijas līdzeklis nonāvē baktērijas, mikobaktērijas (ieskaitot tuberkulozes izraisītāju Mycobacterium tuberculosis), lielāko daļu sēnīšu, apvalkotos (lipīdu) vīrusus un lielāko daļu neapvalkotos (lipīdus nesaturošos) vīrusus. Tie parasti nenonāvē baktēriju sporas;

augsta līmeņa dezinfekcijas līdzeklis nonāvē baktērijas, mikobaktērijas (ieskaitot tuberkulozes izraisītāju Mycobacterium tuberculosis), sēnītes, apvalkotos (lipīdu) un neapvalkotos (lipīdus nesaturošos) vīrusus un daļu no baktēriju sporām.