Infraskaņa un ultraskaņa ir mehāniskie viļņi ar ekstrēmu akustiskā viļņa garumu zem un virs cilvēka dzirdamības sliekšņa.
Infraskaņa ir frekvences robežās no 1-20Hz. - skaņas, kuras nevar uztver ar dzirdi. Zemas frekvences skaņas frekvences tiek orientējoši noteiktas robežās no 20Hz līdz 125Hz. Jāņem vērā, ka infraskaņai un zemajām skaņas frekvencēm ir lieli viļņu garumi, piemēram, skaņai ar 1Hz frekvenci viļņa garums ir 340m, 10Hz – 34m, 20Hz – 17m, bet skaņai ar 100 un 150Hz frekvencēm attiecīgi 3,4 un 2,3m. Viļņu garumus varētu salīdzināt ar tiltu, māju, telpu garumu un augstumu un saskaņā ar to var pieņemt, ka telpās, piemēram, stāvošs vilnis var radīt rezonanses afektu, bet sienu tuvumā var būt lielāks skaņas spiediena līmenis dB un skaņa var tikt pastiprināta. Lielā viļņa garuma dēļ skaņas absorbcijas un slāpēšanas pasākumi var nedot efektu, skaņas viļņi var tikt pārvadīti bez būtiskas pavājināšanās un tas var radīt situācijas, kad zemas frekvences skaņas jeb trokšņi (satiksmes, celtniecības, kompresoru u.c.) parādās kā būtiska trokšņa sastāvdaļa, lai gan dzirdamās skaņas līmeņi ir samazināti.
Infraskaņas avoti dabā un cilvēka radītā vidē
Dabā infraskaņas avoti ir ūdens kritumi, vēja brāzmas, vulkānu izvirdumi, zemestrīces, jūras bangas. Tehniskā vidē – apsildes ierīces, veļas mašīnas, kompresori, sūkņi gāzes turbīnas, vēja stacijas u.c. Arī satiksmes trokšņi ietver infraskaņu – vilcieni, kuģi, lidmašīna, helihopteri. Ar infraskaņu nākas saskarties arī izklaides pasākumos, diskotēkās u.c.
Skaņas uztvere un veselības riski
Jau zem 100Hz frekvences izmainās skaņas uztveres veids un kvalitāte. Toņus jeb skaņas arvien sliktāk sadzird un zem 50Hz var pavisam nedzirdēt. Tomēr daži cilvēki sadzird arī pie zemākām frekvencēm, izjūtot šīs skaņas kā nepanesami skaļas. Jo zemāka frekvence, jo augstāks būs skaņas spiediena līmenis dB, lai cilvēki varētu kaut ko sadzirdēt. Pāreja no sadzirdamās skaņas un nesadzirdamo ir plūstoša.
Nedzirdamās zemas frekvences skaņas tiek aprakstītas kā spiediens ausī, kā vibrācija vai arī nedrošības sajūta. Lai arī infraskaņu nesadzirdam, tomēr cilvēki šīs skaņas uztver ar ķermeņa mehāniskiem receptoriem, radot spiediena, pieskaršanās un vibrācijas sajūtu. (Mehanoreceptori - nervu šūnas atrodas visā ķermenī, kas mehāniskā spiediena spēku pārvērš nervu impulsos).
Visi cilvēki ir pakļauti arī infraskaņas un zemo skaņas frekvenču iedarbībai. Zem skaņas spiediena līmeņa 100dB netiek konstatēta kaitīga iedarbība. Pie augstas intensitātes infraskaņas var būt vērojamas sāpes ausīs, pat iespējams auss bungplēvītes plīsums. Infraskaņas iedarbības laikā var rasties pārejošas uzmanības koncentrēšanās grūtības, kas parasti pēc slodzes pāriet. Ir vērojama straujāka noguruma sajūtas rašanās, kas tomēr būtiski ietekmē darba spējas, koncentrēšanās spējas un arī līdzsvara sajūtu. Daudzi cilvēki infraskaņu izjūt nepatīkami, jo ir jākoncentrē uzmanība, var rasties hronisks izsīkuma sindroms.
Lai arī zemas frekvences skaņa nav veselību apdraudoša, tā var radīt papildus slodzi organismam. tādēļ zināmā mērā ir saistīta ar risku veselībai. Zemas frekvences skaņas ir grūti ierobežot, tādēļ būtiski svarīgi ir to ņemt vērā cilvēkiem, kas pieņem lēmumus un plāno satiksmes maģistrāles, vēja parkus u.c., ieplānot pareizos attālumus.
Ultraskaņa – skaņu viļņi virs 20kHz. Līdzīgi kā infraskaņa, arī ultraskaņa var iedarboties uz bioloģiskajiem audiem mehāniski un termiski. Ultraskaņu jau vismaz 50gadus izmanto medicīnā – diagnostikā un ārstēšanā, rūpniecībā – kustību detektoros, ne - destruktīvā produktu testēšanā, skaņas ķīmijā u.c. Dabīgie ultraskaņas avoti ir delfīni, sikspārņi, kuri izmanto ultraskaņu skaņas eholokācijai.
Augstas intensitātes ultraskaņa spēj radīt stabilus bioloģisko audu bojājumus – ar siltuma, starojuma (akustiskā kavitācija) iedarbību, bet zemas intensitātes ultraskaņa – veicina audu atjaunošanos pēc kaulu lūzumiem, audu bojājumiem.
Ultraskaņu ļoti plaši izmanto ultrasonogrāfijā – sevišķi plaši to izmanto grūtniecības laikā, veicot samērā biežus izmeklējumus. Lai arī pašlaik nav konstatēta nelabvēlīga ietekme uz bērna veselību, tomēr ir nepieciešami turpmāki ilgtermiņa pētījumi. Kā rāda epidemioloģiskie pētījumi, ir novērojumi, ka salīdzinot ar kontroles grupu, grupā, kur bieži izmanto ultraskaņas izmeklējumus, ir vērojama pieaugoša tendence - biežāk dzimst kreiļi, it īpaši zēni. Tādēļ nebūtu vēlams bez medicīniskām indikācijām veikt augļa ultraskaņas izmeklējumus, piemēram, izgatavojot suvenīrus – augļa attēlus.