Par kosmētikas līdzekļu izplatītāju pienākumiem
Kosmētikas līdzekļu izplatītājs ir komersants, kurš kosmētikas līdzekļus iepērk no uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, piemēram, no vairumtirdzniecības bāzēm, ražotāja vai importētāja un dara tos pieejamus gala patērētājiem vai pārdod citiem izplatītājiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (turpmāk – Regula 1223/2009) 2. panta 1. e punktā norādīto definīciju, izplatītājs ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, izņemot ražotāju vai importētāju, kura dara kosmētikas līdzekli pieejamu Eiropas Savienības tirgū.
Ar Eiropas Savienības dalībvalstu sarakstu var iepazīties šeit.
Lai kosmētikas līdzekļus darītu pieejamus tirgū Latvijas teritorijā – izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai, nav nepieciešams saņemt atļauju.
Izplatītāja galvenie pienākumi norādīti Regulas 1223/2009 6. pantā. Izplatītājam, pirms tas kosmētikas līdzekļus dara pieejamus patērētājam, ir pienākums:
- Pārliecināties, ka marķējumā norādīta tāda informācija kā atbildīgās personas vārds un adrese, kosmētikas līdzekļa partijas numurs vai norāde, kas ļauj identificēt kosmētikas līdzekli, un sastāvdaļu saraksts (6. panta 2. punkts);
- Pārliecināties, vai kosmētikas līdzekļa marķējums ir valsts valodā, t.i. latviešu valodā (6. panta 2. punkts);
- Pārliecināties, vai kosmētikas līdzeklim nav beidzies minimālais derīguma termiņš (6. panta 2. punkts);
- Nedarīt pieejamus tirgū kosmētikas līdzekļus, ja izplatītājam ir pamats uzskatīt vai ir kļuvis zināms, ka tie neatbilst Regulas 1223/2009 prasībām;
- Informēt Veselības inspekciju, ja izplatītājam ir kļuvis zināms, ka kosmētikas līdzeklis radījis būtisku nevēlamu ietekmi patērētāja veselībai (23. pants);
- Pareizi uzglabāt kosmētikas līdzekļus (6. panta 4. punkts);Sadarboties ar Veselības inspekciju un sniegt informāciju, jo īpaši pēc tās pieprasījuma (6. panta 5. punkts);
- Identificēt atbildīgo personu un citus izplatītājus kosmētikas līdzekļa piegādes ķēdē pēc Veselības inspekcijas pieprasījuma (7. pants);
- Ja nepieciešams, papildināt elektroniskās paziņošanas portālā (turpmāk – CPNP) sniegto informāciju (13. panta 3. - 4. punkts);
- Neveikt darbības, kas var apdraudēt kosmētikas līdzekļa drošumu.
Marķējuma valsts valodā nodrošināšana
Latvijas tirgū ikviena kosmētikas līdzekļa marķējumā ir jābūt informācijai latviešu valodā (saskaņā ar Valsts valodas likuma 21. pantu). Izplatītājam, iegādājoties kosmētikas līdzekļus, ir jāpārliecinās, vai marķējumā jau ir nodrošināta informācija latviešu valodā.
Izplatītājs, kurš ir iegādājies kosmētikas līdzekli bez marķējuma latviešu valodā, ir atbildīgs par marķējuma valsts valodā nodrošināšanu. Atbilstoši Regulas 1223/2009 19. panta 5. punkta prasībām, marķējumā valsts valodā obligāti jānorāda kosmētikas līdzekļa funkcija, kosmētikas līdzekļa masa/tilpums, derīguma termiņš, piesardzības noteikumi, kas jāievēro lietošanā.
Kosmētikas līdzekļiem, kas nav fasēti vai tiek fasēti pārdošanas vietā pēc pircēja pieprasījuma, vai tiek fasēti tūlītējai pārdošanai, Regulas 1223/2009 19. panta 1. punktā minēto informāciju norāda kosmētikas līdzeklim pievienotajā anotācijā vai etiķetē.
Izplatītājs nav atbildīgs par kosmētikas līdzekļa oriģinālajā marķējumā pausto informāciju. Par marķējuma pareizību un apgalvojumu pamatotību atbildīgs ir ražotājs vai importētājs (atbildīgā persona). Izplatītājam, kurš tulko marķējumu latviešu valodā, jāraugās, lai tulkojot apgalvojumus netiek sagrozīts to saturs un nemainās to jēga. Jāņem vērā, ka atbildīgā persona marķējumā norādītos apgalvojumus ir formulējusi atbilstoši Komisijas Regulā Nr. 655/2013(1) noteiktiem kritērijiem, tāpēc izplatītājam apgalvojumi jāiztulko tā, lai tulkojuma kvalitāte neietekmētu to atbilstību šiem kritērijiem. Nepareizs tulkojums, kurā sagrozīti oriģinālajā marķējumā norādītie apgalvojumi, var likt apšaubīt kosmētikas līdzekļa atbilstību kosmētikas līdzekļa definīcijai, piemēram, ja tiek norādīti maldinoši apgalvojumi par kosmētikas līdzekļa ārstniecisku iedarbību, kādi nebija norādīti oriģinālajā marķējumā.
Sastāvdaļu saraksts nav jātulko, jo sastāvdaļu nosaukumiem jābūt norādītiem saskaņā ar sastāvdaļu kopīgo nosaukumu glosāriju, kas noteikts Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2022/677.
Jāpievērš uzmanība simbolam , kas var būt uz trauka(2) vai uz iepakojuma(3), kurā ievietots trauks ar kosmētikas līdzekli. Šis simbols norāda, ka ražotājam nav bijis iespējams visu obligāto informāciju norādīt marķējumā un tā ir pievienota uz pavadinstrukcijas, etiķetes, papīra lentes, birkas vai kartītes. Kosmētikas līdzekļa maza izmēra vai citu praktisku apsvērumu dēļ, šādi atļauts pievienot sastāvdaļu sarakstu un piesardzības noteikumus, kas jāievēro lietošanā, norādījumus un brīdinājumus.
Ja simbols vai īsa norāde uz informācijas pievienošanu redzama marķējumā uz trauka vai uz iepakojuma, tad iegādājoties kosmētikas līdzekli, izplatītājam jāraugās vai informācija ir pievienota un tā jāpieprasa, ja nav pievienota. Ja brīdinājumi un norādījumi nav valsts valodā, tad jānodrošina to tulkojums.
Ja izplatītājam ir radušās šaubas par kosmētikas līdzekļa marķējuma atbilstību normatīvo aktu prasībām, jāinformē atbildīgā persona un līdz neatbilstības novēršanai jāpārtrauc kosmētikas līdzekļa izplatīšana.
Pareiza kosmētikas līdzekļu uzglabāšana
Izplatītājam jānodrošina tādi kosmētikas līdzekļu uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi, kas neietekmē kosmētikas līdzekļa īpašības un funkcijas. Izplatītāja pienākums ir sekot līdzi vides izmaiņām, kādām tiek pakļauti kosmētikas līdzekļi. Pārāk zema vai augsta temperatūra, uzglabāšana tiešos saules staros vai palielināts gaisa mitrums var izraisīt kosmētikas līdzekļu kvalitātes pasliktināšanos – kosmētikas līdzekļos var sākt vairoties mikroorganismi, tie var noslāņoties, izžūt, oksidēties, var mainīties to krāsa, smarža utt. Jāievēro norādījumi par uzglabāšanas temperatūru vai citiem nosacījumiem, ja tādus devis ražotājs. Uzglabāšanas noliktavai ir jābūt tīrai, brīvai no putekļiem, netīrumiem un kaitēkļiem. Uzglabājot kosmētikas līdzekļus noliktavā, vajadzētu izmantot loģisku produktu rotācijas sistēmu, piemēram „pirmais iekšā, pirmais ārā” principu. It īpaši jāseko līdzi produktiem ar īsāku derīguma termiņu.
Informācijas papildināšana CPNP
Izplatītājam, kurš tulko kādu no kosmētikas līdzekļa marķējuma elementiem, ir jāpapildina atbildīgās personas sniegtā informācija CPNP, saskaņā ar Regulas 1223/2009 13. panta 3. un 4. punktu. Izplatītājam, kurš netulko informāciju latviešu valodā, jo to ir nodrošinājusi atbildīgā persona vai iepriekšējais izplatītājs ķēdē, kā arī, ja kosmētikas līdzekli iespējams viegli identificēt CPNP pēc marķējumā norādītā nosaukuma angļu valodā, nav pienākuma pievienot CPNP informāciju par kosmētikas līdzekļa funkcijas tulkojumu latviešu valodā.
Skaidrojums, kā izplatītājam papildināt atbildīgās personas sniegto informāciju CPNP, atrodams CPNP lietotāja rokasgrāmatas 41. lpp. vai atjauninātajā CPNP lietotāja rokasgrāmatas versijā (angļu valodā) 44. lpp.
Lai ievadītu izplatīšanas paziņojumu, izplatītājam jāizvēlas “Paziņot līdzekli” cilnē „Izplatīšanas valstis”.
Izplatītājs var atrast kosmētikas līdzekli pēc tā CPNP atsauces numura, ja tas ir zināms, vai arī izplatītājam jānorāda oriģinālajā marķējumā esošais atbildīgās personas nosaukums un no piedāvātā saraksta jāizvēlas attiecīgā atbildīgā persona. Pēc tam jānorāda izplatītā kosmētikas līdzekļa nosaukumu tajā dalībvalstī, kurā atbildīgā persona to laidusi tirgū (nosūtīšanas dalībvalsts). Kad no piedāvātā saraksta atlasīts vēlamais kosmētikas līdzeklis, tad izplatītājs norāda dalībvalsti, kurā kosmētikas līdzeklis tiks izplatīts, un ievada kosmētikas līdzekļa nosaukumu attiecīgajā valsts valodā. Ja kosmētikas līdzeklis tiks izplatīts vairāk kā vienā dalībvalstī, tad jāņem vērā, ka katrai valstij paredzēta atsevišķa cilne, kurā ievadīt nosaukuma tulkojumu.
Izveidoto izplatīšanas paziņojumu var saglabāt kā uzmetumu, atcelt vai paziņot, ja ievadītā informācija ir pilnīga, līdz ar to izplatītāja ievadītā informācija tiek sasaistīta ar atbildīgās personas oriģinālo paziņojumu.
Neatbilstība prasībām
Ja izplatītājam kļuvis zināms, ka konkrēts kosmētikas līdzeklis neatbilst Regulas 1223/2009 prasībām, izplatītājs pārtrauc tā piegādi izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai, kamēr tas neatbilst piemērojamām prasībām.
Ja prasībām neatbilst kosmētikas līdzeklis, ko izplatītājs jau darījis pieejamu tirgū, tad izplatītājs nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie koriģējošie pasākumi, lai panāktu šā kosmētikas līdzekļa atbilstību, izņemto to no tirgus vai atsauktu.
Ja izplatītājam kļuvis zināms, ka konkrētais kosmētikas līdzeklis rada apdraudējumu cilvēka veselībai, izplatītājam par to nekavējoties jāinformē atbildīgā persona un kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās kosmētikas līdzeklis darīts pieejams tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem (6. panta 3. punkts). Izplatītājiem Latvijā jāinformē Veselības inspekcija.
Būtiska nevēlama ietekme
Izplatītājam ir pienākums ziņot Veselības inspekcijai, ja tas saņēmis informāciju, ka tā izplatīts kosmētikas līdzeklis Latvijā radījis būtisku nevēlamu ietekmi patērētāja veselībai. Jāziņo ir tikai par būtisku nevēlamu ietekmi, tātad par ietekmi, kas atbilst būtiskas nevēlamas ietekmes definīcijai Regulas 1223/2009 2. pantā: “Būtiska nevēlama ietekme” ir nevēlama ietekme, kuras rezultātā rodas pagaidu vai pastāvīga funkcionāla nespēja, invaliditāte, ir nepieciešama stacionārā aprūpe, rodas iedzimtās anomālijas vai tūlītējs risks dzīvībai, vai iestājas nāve”. Ja nevēlamas ietekmes gadījums radījis augstāk minētās sekas, tad izplatītājam ir jāinformē Veselības inspekcija. Izplatītājam ir jānodrošina atbalsts gan atbildīgajai personai, gan kompetentajām iestādēm (Latvijā – Veselības inspekcijai), sniedzot visu pieejamo informāciju par būtiskas nevēlamas ietekmes gadījumu. Ziņojuma iesniegšanas veidlapa ir noteikta Ministru kabineta 02.07.2013. noteikumu Nr. 354 “Kosmētikas līdzekļu būtisko prasību nodrošināšanas kārtība” 1. pielikumā.
Kosmētikas līdzekļa identifikācija
Saskaņā ar Regulas 1223/2009 7. pantu, kompetentajām iestādēm ir tiesības pieprasīt informāciju par kosmētikas līdzekļa piegādes ķēdi un izplatītājam jāspēj norādīt izplatītāju vai atbildīgo personu, kas tam piegādājusi kosmētikas līdzekli, kā arī izplatītājus, kuriem tas piegādājis kosmētikas līdzekli. Tas paredzēts, lai varētu identificēt kosmētikas līdzekļu virzību piegādes ķēdē, uzraudzības iestādēm veicot normatīvajiem aktiem neatbilstošu kosmētikas līdzekļu izņemšanu un atsaukšanu no tirgus. Izplatītājam attiecīgi jāsaglabā dokumentācija, kas nodrošina izsekojamību, apliecina saņemšanu vai tālāku izplatīšanu, un satur datus, kas ļauj identificēt kosmētikas līdzekli, piemēram, nosaukums, partijas numuru vai cita veida identifikatoru, iesaistītos komersantus, saņemšanas vai pārdošanas datumu, kosmētikas līdzekļa daudzumu.
Izplatītājam šis pienākums jāspēj pildīt trīs gadus pēc tam, kad pārdota kosmētikas līdzekļa attiecīgā partija.
Kosmētikas līdzekļa drošums
Inspekcija vērš uzmanību, kādos gadījumos izplatītājs zaudē savu izplatītāja statusu un kļūst par atbildīgo personu:
- ja tas maina jau tirgū laistu kosmētikas līdzekli tādā veidā, kas var ietekmēt atbilstību normatīvo aktu prasībām (4. panta 6. punkts);
- ja tas laiž tirgū kosmētikas līdzekli ar savu vārdu vai preču zīmi (4. panta 6. punkts).
Būtisks faktors, kas ietekmē kosmētikas līdzekļa drošumu, ir pārfasēšana. Saskaņā ar Preču un pakalpojumu drošuma likuma 2. panta 2. punktu un Regulas 1223/2009 4. panta 6. punktu, ja izplatītājs pārfasē jau gatavu kosmētikas līdzekli, tad izplatītāja atbildība pielīdzināma ražotāja atbildībai. Pārfasējot jāievēro labas ražošanas prakses vadlīnijas, kas aprakstītas Latvijas standartā LVS EN ISO 22716:2008 “Kosmētika. Laba ražošanas prakse (GMP). Labas ražošanas prakses vadlīnijas”.
Izplatītājs ir uzskatāms par ražotāju arī tādā gadījumā, ja kosmētikas līdzeklis tiek laists tirgū ar izplatītāja vārdu vai preču zīmi.
Iepriekšminētajos gadījumos izplatītājam ir jānodrošina atbilstība Regulas 1223/2009 prasībām un jāpilda visi atbildīgās personas pienākumi, kas uzskaitīti Regulas 1223/2009 4. un 5. pantā, no tiem būtiskākais ir kosmētikas līdzekļa lietas dokumentācijas un drošuma novērtējuma nodrošināšana.
1 Komisijas Regula Nr. 655/2013 (2013. gada 10. jūlijs), ar ko nosaka kopējus kritērijus tādu apgalvojumu pamatojumam, kas attiecas uz kosmētikas līdzekļiem
2 Apzīmējums „trauks” Regulas 1223/2009 tekstā attiecas uz primāro iepakojumu, ar kuru saskaras kosmētikas līdzeklis.
3 Apzīmējums „iepakojums” Regulas 1223/2009 tekstā attiecas uz sekundāro iepakojumu, kurā ievietots trauks.