Oficiālajās peldvietās, Daugavas upes peldvietā “Lucavsala” un “Lucavsalas līcis”, ir novērota zilaļģu savairošanās pazīmes tiešā peldvietas tuvumā (zilaļģes saskalotas nelielā daudzumā piekrastē) un Veselības inspekcija šajās peldvietās iesaka Rīgas pašvaldībai pastiprināti uzraudzīt peldūdens stāvokli, un nepieciešamības gadījumā lemt par peldēšanās ierobežojumu.
Ieteikums nepeldēties ir ievērojams jutīgām iedzīvotāju grupām: maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, kuru imūnā sistēma ir novājināta.
Nākamās nedēļas sākumā, 29. un 30. jūlijā, Inspekcija oficiālajās peldvietās veiks peldūdens monitoringu, pievēršot pastiprinātu uzmanību arī zilaļģu savairošanās procesiem, veicot Lucavsalas peldvietu vizuālo novērtēšanu.
Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir dabiski virszemes ūdens iemītnieki, kuru masveida savairošanās risks pieaug, palielinoties gaisa temperatūrai un saglabājoties sausajam laikam. Jūtīgākiem cilvēkiem, saskaroties ar zilaļģu izdalītajiem toksīniem, var rasties alerģiskas ādas reakcijas, retāk kuņģa un zarnu trakta, nervu sistēmas vai aknu darbības traucējumi, ja norīts liels ūdens daudzums. Zilaļģu toksīni izdalās ūdenī, aļģēm atmirstot.
Sākotnējā pazīme par zilaļģu savairošanos ūdenī ir vizuāli novērojami mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi, kas peld ūdenī.
Zilaļģēm savairojoties arvien vairāk, ūdens kļūst biezāks, duļķaināks, var iegūt zaļu, zilganzaļu vai dzeltenīgu nokrāsu un izskatīties kā plēve ar pavedieniem. Zilaļģu sadalīšanās procesā ūdens iekrāsojas netīri brūnā vai zaļganbrūnā krāsā, un iegūst zupai līdzīgu konsistenci ar nepatīkamu smaku. Tieši šajā periodā toksīnu koncentrācija ūdenī ir visaugstākā un pastāv vislielākais risks veselībai. Peldēties aizliegts, ja peldvietā zilaļģes parādās masveidā un pārklāj peldvietas ūdens teritoriju! Šādā ūdenī nav ieteicams arī makšķerēt, kā arī izmantot ūdeni saimniecībā vai mājdzīvnieku dzirdīšanai!
Iedzīvotāji var sekot oficiālo peldvietu ūdens paraugu kvalitātes aktuālajiem rezultātiem Veselības inspekcijas tīmekļvietnē sadaļā “Peldvietu ūdens kvalitāte”, kur atrodama arī Latvijas oficiālo peldvietu karte un informācija par peldvietu drošības aspektiem.
Kā zināms Inspekcijas speciālisti padziļinātu peldvietu ūdens kvalitāti oficiālajās peldvietās kā laboratoriski tā vizuāli peldsezonas laikā no 15. maija pārbauda reizi mēnesī līdz peldsezonas beigām 15. septembrī.
Atgādinājums peldvietu apsaimniekotājiem.
Lai peldēšanās būtu droša, inspekcija atgādina peldvietu apsaimniekotājiem, proti, pašvaldībām par peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības pienākumiem peldētāju veselības aizsardzības nodrošināšanai. Drošības prasības cita starpā paredz, ka peldvietu ūdens norobežojams ar bojām, lentēm vai citiem negrimstošiem materiāliem. Ja iespējams, izveido un norobežo peldēšanās sektoru bērniem ar dziļumu, kas nepārsniedz 70 cm. Tāpat jāseko peldvietas gultnes reljefa iespējamām izmaiņām, raugoties, lai neveidojas bedres, neuzkrājas akmeņi, dūņas, un regulāri pārbaudāma gultne vai tajā nav stikli, vai citi priekšmeti, kuri var apdraudēt peldētāju drošību. Bez tam nodrošināma ērta pieeja peldvietai, kā arī piebraucamais ceļš operatīvajam transportam. Ja peldvietā netiek nodrošināta glābšanas dienesta darbība, peldētājiem labi redzamā vietā un saprotami, izvietojama informācija, ka glābšanas dienests nav pieejams un brīdinājums peldētājiem būt īpaši uzmanīgiem. Tāpat jābūt izvietotai informācijai par glābšanas dienestu kontaktinformāciju. Peldvietās, kurās nav glābšanas dienesta, ieteicams izvietot glābšanas inventāru, piemēram, glābšanas riņķus. Apraksts par drošas peldvietas vides aspektiem atrodams inspekcijas tīmekļvietnē.