Sākoties jaunajam mācību gadam, Veselības inspekcija atgādina, ka vienkāršākais un efektīvākais veids iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai klasēs ir regulāra mācību telpu vēdināšana. Ja skolā nav uzstādīta mūsdienīga un telpu specifikai atbilstoša ventilācijas sistēma, pietiekamu gaisa apmaiņu un CO2 līmeņa pazemināšanos iekštelpu gaisā iespējams nodrošināt:
- vēdinot klases telpu pēc katras mācību stundas vismaz 10 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes);
- atverot vēdināšanai paredzēto logu (-us) pilnībā, nevis tikai pasīvajā vēdināšanas režīmā;
- nodrošinot un sekojot līdzi tam, lai starpbrīžos skolēni atstātu mācību telpu;
- vēdinot gaiteni, atpūtas un rekreācijas telpu pēc katra starpbrīža vismaz 10–20 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes).
Vislabākā iekštelpu gaisa kvalitāte mācību telpās sasniedzama izmantojot gan mehānisko, gan dabisko ventilāciju jeb vēdināšana, pie tam, logus atverot pilnībā, ne vēdināšanas režīmā. Izglītības iestādē mācību telpa ir tā vieta, kurā izglītojamie un pedagogs pavada lielāko dienas daļu, bet telpas gaisa kvalitāte un ventilācijas efektivitāte ir ļoti būtiski priekšnosacījumi, lai mācību un darba vide neradītu papildus riskus drošībai un veselībai.
Veselības inspekcija vēlās atgādināt, ka tieši dabiskās ventilācijas jeb vēdināšanas nozīmība apstiprinājās pagājušajā gadā (2023.g.) noslēgtajā, piecu gadu veiktajā pētījumā par vides kvalitāti un drošumu Latvijas skolās “Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums”[1]. Pētījums apstiprināja, ka ventilācijas efektivitāte ir komplekss jēdziens, jo ietver ne tikai izglītojamo skaita, bet arī mācību telpas lieluma, laika, kas bez pārtraukuma aizvadīts telpā, ventilācijas sistēmas un vēdināšanas aspektus. Kā zināms Pētījuma laikā veiktais ogļskābās gāzes monitorings skolās uzrādīja, ka Pasaules veselības organizācijas (PVO) rekomendētais vidējais CO2 līmenis 1000 ppm tiek pārsniegts 83% mācību telpu, savukārt gaisa apmaiņa jeb ventilācijas kvalitāte vērtējama kā neapmierinoša 27 % mācību telpu. Nepietiekama ventilācija rada pastiprinātu risku infekcijas saslimšanām, jo nevēdinātā telpā uzkrājas vīrusi un patogēnās baktērijas, kuras izplata inficētie cilvēki. Savukārt no cilvēku izelpas telpā uzkrājas CO2 jeb ogļskābā gāze. CO2 koncentrācijas pieaugums ne vien norāda uz nepietiekamu gaisa apmaiņu telpā, bet arī pats par sevi rada kaitējumu gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai. Vērojami tādi nepatīkami simptomi kā acu un aizdegunes iekaisums, galvassāpes, nogurums, bet pie ilgstoši paaugstinātas CO2 koncentrācijas pasliktinās kognitīvie procesi – uzmanība, uztvere, zināšanu reprezentācija, problēmu risināšana, radošums u.c.
Svarīgāko informāciju par to, kas ietekmē gaisa kvalitāti Inspekcija apkopojusi infografikā, kurā sniegti praktiski padomi mācību telpu pareizai vēdināšanai
[1] “Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums” īstenots Veselības ministrijas Eiropas sociālā fonda projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (Nr. 9.2.4.1/16/I/001) darbības Nr. 6.1.16 ietvaros.