Publicēts: 16.07.2021.
Sabiedrības veselība

Veselības inspekcijas uzraudzībā ir 57 oficiālās peldvietas. Inspekcija veic ūdens kvalitātes pārbaudes oficiālajās peldvietās pēc iepriekš saskaņota plāna – reizi mēnesī. Kopumā katrā peldvietā tiek paņemti vidēji 5 paraugi peldsezonā.

Ja, veicot monitoringu, peldvietas ūdenī konstatēts piesārņojums, kas rada potenciālus draudus peldētāju veselībai, inspekcijas speciālisti ņem atkārtotus ūdens paraugus, lai novērtētu ūdens piesārņojuma raksturu. Ūdens paraugos laboratorijā, tiek noteikti divi mikrobioloģiskā piesārņojuma indikatori – Escherichia coli (E.coli jeb fekālās koliformas) un zarnu enterokoku baktēriju skaits, kas liecina par iespējamo ūdens fekālo piesārņojumu.

Ņemot ūdens paraugus, paralēli veic peldvietas vizuālu pārbaudi. Vizuālais novērtējums, kuru veic uz vietas peldvietā, sniedz papildu informāciju par iespējamo ķīmisko piesārņojumu, kas parasti rodas lokālas vai lielāka mēroga vides avārijas rezultātā.

  • netipiska ūdens krāsa vai smarža
  • virsmas aktīvās vielas (ilgstoši noturīgas putas)
  • peldoši un citi atkritumi ūdenī
  • naftas produkti.

Tiek vērtēts arī, vai nav vērojama pārmērīga zilaļģu savairošanās (t.s. ūdens „ziedēšana”).

Kopumā Latvijā peldvietu ūdens kvalitāte ir laba. Atsevišķos gadījumos tiek novērotas piesārņojuma epizodes, kad tiek noteikts aizliegums peldēties vai ieteikums nepeldēties, tad informācija tiek izvietota informācijas stendā un par to tiek informēti peldvietas apmeklētāji. Aktuālākā informācija par ūdens kvalitāti peldvietās pieejama šeit.

Papildus, par valsts līdzekļiem Inspekcijas veiktajam peldvietu ūdens monitoringam, vairākas pašvaldības organizē par saviem līdzekļiem ūdens kvalitātes pārbaudes arī neoficiālajās peldvietās.

Inspekcija apkopo arī pašvaldību iesniegto neoficiālo peldvietu ūdens analīžu rezultātus, atspoguļojot paraugu ņemšanas vietu, laiku, ūdens kvalitātes rādītāju rezultātus un slēdzienu par peldvietas ūdens kvalitāti, kas rezultējas atļaujā peldēties vai peldēšanās ierobežojumos. Dati tiek aktualizēti operatīvi pēc ūdens analīžu rezultātu saņemšanas un ir pieejami šeit.

Veselības inspekcija vērš uzmanību:

Peldoties ūdenī, kurā ir paaugstināts mikrobioloģiskais piesārņojums, ir risks saslimt ar infekcijas slimībām, kas lielākoties izpaužas kā kuņģa un zarnu darbības traucējumi - caureja, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, galvassāpes un drudzis. 

 

Visbiežāk mikroorganismi organismā nonāk nejauši, norijot ar infekciju slimību izraisītājiem piesārņotu ūdeni.

  1. neattīrītu notekūdeņu avārijas ieplūdes
  2. mājsaimniecību notekūdeņu radītais piesārņojums no teritorijām, kuras nav pieslēgtas centrālai kanalizācijas sistēmai, nepietiekami attīrītu notekūdeņu noplūdes virs peldvietas (upju peldvietās)
  3. piesārņojuma nokļūšana ūdenstilpē lietusgāžu laikā, kad pārplūst kanalizācijas sistēmas vai sauszemē esošais piesārņojums tiek ieskalots  ūdenstilpē.

Atsevišķos gadījumos piesārņojumu var radīt atpūtnieku, peldētāju nehigiēniska uzvedība vai ūdensputnu savairošanās peldvietā.

Būtiski pieminēt, ka klimatiskie apstākļi, karstums tiešā veidā neietekmē fekālā piesāŗņojuma pieaugumu, jo, piemēram, kuņģa – zarnu trakta infekciju izraisošās baktērijas dabiski nedzīvo un nevairojas dabas ūdeņos. Baktērijām ar notekūdeņiem vai slima peldvietas apmeklētāja fekālijām nokļūstot peldvietas ūdenī, tās kādu laiku tur uzturas, bet ar laiku atmirst.

Ja skatās kopumā, arī neoficiālo peldvietu rezultātus, upes peldvietas ir vairāk pakļautas fekālā piesārņojuma riskam.

Savukārt stāvošās ūdenstilpnēs - ezeros, dīķos, kur nenotiek aktīva ūdens apmaiņa, biežāk tiek novērota zilaļģu savairošanās.

Inspekcija atgādina:
  • Izvēloties jebkuru neoficiālo peldvietu, katram apmeklētājam pašam jāpievērš uzmanība netipiskai ūdens krāsai, noturīgām putām, peldošiem un citiem atkritumiem, zilaļģēm. Ja peldvietā novērojama kāda no iepriekšminētajām pazīmēm, tajā labāk nepeldēties.
  • Ilga atrašanās tiešos saules staros izraisa akūtus un hroniskus ādas un acu iekaisumus, kā arī imūnsistēmas disfunkcijas. Nevajadzētu ilglaicīgi uzturēties saulē pusdienlaikā. Lai pasargātu sevi no pārāk spilgtiem saules stariem, jāvalkā vieglas atvēsinošas drēbes, cepure un saulesbrilles.