IESTĀDES KULTŪRA UN VĒRTĪBU IEDZĪVINĀŠANA 2019.gada 13. septembrī
Kas liek mums iet uz darbu?
Kas liek domāt par to, kā strādāt labāk?
Kas dod gandarījumu?
Kā es sevi redzu valsts pārvaldē?
Tie ir jautājumi, ko uzdod ne tikai darba devējs, bet arī katrs darbinieks pats sev.
Atbildes saistās ar vārdu “vērtības”.
Kādas ir manas personiskās vērtības, kādas ir iestādes vai uzņēmuma vērtības, kā man tās atpazīt un saprast, vai tās daļēji vai pilnībā sakrīt, vai ir atšķirīgas?
Lai vieglāk būtu orientēties izvēlēs un piedāvājumā, valsts pārvalde ir noformulējusi savas vērtības – 2018. gada 21. novembra Ministru kabineta ieteikumos Nr. 1 “Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi”. Veselības inspekcija savas vērtības ir noformulējusi Vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijas projektā, kurš ir saskaņošanas stadijā.
Organizāciju kultūra ir vērtības un uzskati, kas nosaka darbinieku uzvedību un tās vērtējumu[1].Katras organizācijas (iestādes) kultūra ietver integrētu cilvēka uzvedības modeli, kas katrai iestādei ir unikāls. Tieši organizācijas kultūra ir tā, kas virza iestādi uz tās mērķu sasniegšanu. Arī jaunie darbinieki ir jāapmāca par organizācijā pieņemamiem uzvedības modeļiem[2]. Organizācijas kultūrai ir vairāki līmeņi – darbinieku pamatpieņēmumi, vērtības un rīcība. Vērtību pieejā organizāciju kultūra tiek definēta kā fundamentālās vērtības, pieņēmumi un uzskati, kas ir kopīgi organizācijas pārstāvjiem[3], tās metodes ir vērstas kopumā uz organizācijas darbinieku individuālo vērtību noteikšanu, izsakot organizācijas vērtības kā darbinieku individuālo vērtību summu.
Organizāciju kultūra un klimats ir būtisks priekšnoteikums, kas dažādos pētījumos ir demonstrējis organizācijām būtiskas sakarības:
- tā ietekmē produktivitāti;
- kultūra vairāk nekā organizācijas stratēģija vai struktūra ietekmē informācijas aprites kvalitāti organizācijā un izpratni par sadarbības nepieciešamību;
- tā ietekmē darbinieku orientāciju uz mērķu sasniegšanu, kā arī finansiālo mērķu sasniegšanu;
- organizācijas kultūra būtiski ietekmē darbinieku gatavību pārmaiņām un spēju pieņemt tās;
- tā ietekmē arī negadījumu skaitu darba vietā un
- neētiskas rīcības daudzumu darba vietā.
Uztvert ideju par vērtībām kā virzošo spēku, caur personisko vērtību prizmu skatīties uz iestādes vērtībām, aktīvi piedalīties to formulēšanā – tas bija aicinājums un izaicinājums ikvienam Veselības inspekcijas darbiniekam. Notikums palīdzēja integrēt arī jaunos darbiniekus iestādes kolektīvā.
Brīvprātības princips
2019. gada 13. septembra otro darba cēlienu, Veselības inspekcijas darbinieki, pavadīja citādāk kā ierasts – brīvā dabā (ar iespēju nesalīt J), nepiespiestā atmosfērā, bet ar motivāciju domāt un diskutēt par vērtībām, radīt idejas, runāt un režisēt, attēlot un filmēt, meklēt un atrast, cīnīties, uzvarēt un arī ar godu un smiekliem zaudēt – vārdu sakot, veidot komandu, kura ir produktīva ne tikai radoši aktīvu uzdevumu risināšanā, bet arī darba, rutīnas un problēmu uzveikšanā ikdienā.
Pasākuma norise
Darbiniekiem bija iespēja iepazīties ar vadītājas vietnieces Signes Lesiņas sagatavoto prezentāciju, kas pamatoja vērtību nozīmi. Lika aizdomāties par cilvēciskām vērtībām un vērtībām darbā!
Savukārt stratēģiskās plānošanas un attīstības departamenta vadītāja Evija Palčeja vērsa uzmanibu stratēģisko vērtību noformulēšanai!
Pēc prezentācijas sekoja 5 aktīvi uzdevumi 5 komandām – jāizveido un jānofilmē sižets par komandu, vērtībām, moto, labajiem darbiem – visplašākās iespējas radoši izpausties un strādāt kopā ar dažādiem kolēģiem. Rezultātu prezentācija vakara gaitā izvērtās par aizraujošāko daļu. Tika novērtētas, pēc nejaušības principa izvēlētas, veidoto komandu spējas gan orientēties (laikā, telpā un modernajās tehnoloģijās), gan uzvarēt un zaudēt komandu spēlēs. Sestdienas rītā, pēc ci-gun nodarbības, devāmies pārgājienā, kuras laikā gan vērojām sevi koncentrēšanās procesā, gan mācījāmies komunikācijas tehnikas spoguļojot kolēģi.
Pie saturiskākās daļas piederas arī pacienta stāstījums par savu pieredzi smagas vēža stadijas uzveikšanā, kurā parādījās gan pacientam, gan veselības sistēmai kopēji risināmi jautājumi, pie kā varēsim strādāt onkoloģijas jomas tematiskajos auditos.
Vērtības mūsu darbiniekos
Sabiedrisko attiecību nodaļa, organizējot pasākumu, izvēlējās ne tikai stratēģiski labu lokācijas vietu, lai varētu ierasties reģionālo nodaļu darbinieki, bet parūpējās arī par gardu maltīti. Priecē tas, ka visu pasākumu veidojām un vadījām paši. Dodot iespēju izpausties, tiek izceltas katra indivīda prasmes un spēja iemācīt ko jaunu arī citiem. Tika veidota aptauja, izmantojot www.menti.com, orientējāmies izmantojot koordinātas www.google.com, paši filmējām un montējām – bija iespēja attīstīt tehnoloģiskās prasmes, kas lieti noder darbā.
Aktīvi tika iesaistīti arī Veselības inspekcijas darbinieku ģimenes locekļi, sevišķi aktīvi bija bērni. Arī turpmāk stiprināsim saiti starp darbu un iespēju ģimenei piedalīties pasākumos, jo arī valsts pārvaldē strādājošajiem ģimene un bērni ir lielākās vērtības.
Strādājām, pēc aktīva darba- atpūtāmies, kā arī baudījām rudenīgo laiku!
[1] Schein, E. H. (1992). Organizational culture and leadership. San Francisco: Jossey-Bass Inc. www.createst.lv
[2] Pervashnee Naidoo and Nico Martins (2014). Investigating the relationship between organizational culture and work engagement. Journal “Problems and Perspectives in Management”, Volume 12, Issue 4, 2014
[3] Ostroff, C., Kinicki, A. J., & Tamkins, M. M. (2003). Organizational Culture and Climate. John Wiley & Sons.