Veselības inspekcija nosaka peldēšanās aizliegumu un ierobežojumus virknei oficiālajām jūras un iekšzemes peldvietām. Lielupes, Bulduru, Dzintaru, Majoru, Dubultu, Pumpuru, Mellužu, Asaru un Kauguru peldvietu ūdens kvalitātes mikrobioloģiskie rādītāji pārsniedz pieļaujamo normu un neatbilst higiēnas prasībām. Līdz ar to peldēties Dubultu, Asaru un Kauguru peldvietās ir aizliegts, bet Lielupes, Bulduru, Dzintaru, Majoru, Pumpuru un Mellužu peldvietās peldēties nav ieteicams.
Aizliegums peldēties noteikts arī Limbažu novada peldvietā Ainaži un Daugavpils Šūņu ezera peldvietā. Savukārt peldēties neiesaka arī Limbažu novada Salacgrīvas peldvietā.
Veselības inspekcija aicina pašvaldības peldvietās izvietot attiecīgās brīdinājuma zīmes peldvietu apmeklētājiem. Inspekcijas speciālisti atgādina, ka aizliegums peldēties liecina, ka peldoties šādā ūdenī pastāv lielāks risks saslimt ar kādu no ādas, gļotādas vai kuņģa – zarnu trakta infekcijas slimībām.
Inspekcijas speciālisti ūdens paraugus mikrobioloģiskiem izmeklējumiem oficiālajās peldvietās ņēma 3.- 4. jūlijā. Visi rezultāti vēl nav saņemti. Par visu pārbaudīto peldvietu ūdens kvalitāti pilnīga informācija būs zināma 7. jūlijā.
Veselības inspekcijas skaidro, ka jūlija peldūdens kvalitāti varētu būt ietekmējušas pirms paraugu ņemšanas pēdējo dienu novērotās lietusgāzes un iespējamā piesārņojuma ieskalošanās no apkārtējās sauszemes teritorijas, kā arī lietus ūdeņu kopā ar neattīrītiem notekūdeņiem ieplūšana ūdenstilpēs.
Peldvietās, kurās konstatēts augsts mikrobioloģiskais piesārņojums un noteikts aizliegums peldēties, šodien un rīt ūdens paraugi tiek ņemti atkārtoti.
Kā zināms, Veselības inspekcija aktīvajā peldsezonā veic visu 59 oficiālo iekšzemes un jūras peldvietu pastiprinātu uzraudzību. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji: fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas (E.coli) un zarnu enterokoki, savukārt vizuāli, ūdens paraugu ņemšanas laikā tiek novērtēta ūdens krāsa, pievērsta īpaša uzmanība peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī un zilaļģu savairošanās procesam.
Ja peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecina, ka ūdens neatbilst prasībām, inspekcija nosaka peldēšanās ierobežojumus – ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties. Ieteikums nepeldēties būtu ievērojams jutīgām iedzīvotāju grupām: maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, kuru imūnā sistēma ir novājināta.
Iedzīvotāji var sekot oficiālo peldvietu ūdens paraugu kvalitātes aktuālajiem rezultātiem Veselības inspekcijas tīmekļvietnē sadaļā “Peldvietu drošība”, kur atrodama arī Latvijas oficiālo peldvietu karte un informācija par peldvietu drošības aspektiem.
Atgādinājums peldvietu apsaimniekotājiem.
Lai peldēšanās būtu droša, inspekcija atgādina peldvietu apsaimniekotājiem, proti, pašvaldībām par peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības pienākumiem peldētāju veselības aizsardzības nodrošināšanai. Drošības prasības cita starpā paredz, ka peldvietu ūdens norobežojamas ar bojām, lentēm vai citiem negrimstošiem materiāliem. Ja iespējams, izveido un norobežo peldēšanās sektoru bērniem ar dziļumu, kas nepārsniedz 70 cm. Tāpat jāseko peldvietas gultnes reljefa iespējamām izmaiņām, raugoties, lai neveidojas bedres, neuzkrājas akmeņi, dūņas, un regulāri pārbaudāma gultne vai tajā nav stikli, vai citi priekšmeti, kuri var apdraudēt peldētāju drošību. Bez tam nodrošināma ērta pieeja peldvietai, kā arī piebraucamais ceļš operatīvajam transportam. Ja peldvietā netiek nodrošināta glābšanas dienesta darbība, peldētājiem labi redzamā vietā un saprotami, izvietojama informācija, ka glābšanas dienests nav pieejams un brīdinājums peldētājiem būt īpaši uzmanīgiem. Tāpat jābūt izvietotai informācijai par glābšanas dienestu kontaktinformāciju. Apraksts par drošas peldvietas vides aspektiem atrodams inspekcijas tīmekļvietnē sadaļā "Peldvietu drošības aspekti".