Mūsdienās skaistumkopšanas jomā strauji ienāk dažādas aparatūras un procedūras, kas veicina kosmetoloģijas un estētiskās medicīnas saplūšanu, tādēļ ir svarīgi, ka speciālists, kas veic skaistumkopšanas procedūras, ir ar atbilstošu izglītību un kvalifikāciju, jo viņa darbība tiešā veidā skar cilvēka veselību un drošību.
Arvien populārākas skaistumkopšanas pakalpojumu klāstā kļūst dažādas kosmētiskās injekcijas novecošanās procesu aizkavēšanai. Ar novecošanos saistīto ādas problēmu, kā, piemēram, ādas elasticitātes samazināšanās un grumbu veidošanās novēršanai skaistumkopšanas kabinetos tiek piedāvātas biorevitalizācijas un mezoterapijas mikroinjekciju procedūras, uzlabojot ādas tonusu un stimulējot dažādus atjaunošanās mehānismus ādā, t.sk. kolagēna un elastīna šķiedru sintēzi. Visbiežāk lietotā viela kosmētisko injekciju procedūrās ir hialuronskābe, kā daudzums ādā līdz ar gadiem samazinās, izraisot ādas elastības zaudēšanu.
Mezoterapijas laikā vidējā ādas slānī (mezodermā) tiek injicētas dažādas vielas jeb „kokteiļi”, piemēram, aminoskābes, vitamīni, peptīdi, hialuronskābe, stimulējot kolagēna sintēzi, uzlabojot ādas toni un tekstūru. Biorevitalizācija ir mezoterapijas veids, atšķiroties ar injicējamām vielām – šajā gadījumā ādā tiek ievadīta tīra hialuronskābe lielākā daudzumā, atjaunojot ādā mitruma līmeni un elastību. Pēc biorevitalizācijas procedūras pamanāms efekts ir redzams uzreiz, bet pēc mezoterapijas procedūras pamanāms efekts ir redzams pēc vairākām procedūrām.
Gan mezoterapija, gan biorevitalizācija ir kosmētiķu un skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā)[1] kompetence.
Savukārt botulīna toksīna saturošas injekcijas un biomateriālu jeb t.s. filleru (pildvielu) injekcijas ir uzskatāmas par komplicētām estētiskās medicīnas procedūrām. Botulīna toksīns atgriezeniski kavē signāla vadīšanu no nerva uz muskuli un sviedru dziedzeriem. Šīs injekcijas izmanto tajās sejas vietās, kurās mīmikas dēļ radušās izteiktas grumbas, piemēram, horizontālās rievas pierē vai starp uzacīm. Injekciju vietā tiek bloķēti nervu impulsi (muskuļu saraušanās spēja), tāpēc tā apvidū rodas muskuļu relaksācija, kā rezultātā mīmikas grumbas izlīdzinās. Pēc toksīna iedarbības laika beigām (aptuveni 6 līdz 12 mēnešu laikā) muskulis pakāpeniski atsāk savu darbību.
Par biomateriāliem sauc tādus materiālus vai materiālu kopu, kas var tikt lietoti, lai uz ilgāku vai īsāku laiku daļēji vai pilnībā aizvietotu dzīvos audus, orgānus vai ķermeņa funkciju nolūkā uzlabotu indivīda dzīves kvalitāti. Estētiskajā medicīnā fillerus (biomateriālus) izmanto, lai aizpildītu novecošanās rezultātā zudušo sejas kontūru, atjaunojot apjomu un uzlabojot izskatu.
Fillerus iedala 3 kategorijās:
- bioloģiski (noārdās, nav permanenti) – tas ir liellopu kolagēns, cūku kolagēns, cilvēka kolagēns, hialuronskābe un tauki. Fillerus bieži izmanto nazolabiālā zonā. Šie filleri noārdās 3-12 mēnešu laikā.
- daļēji permanenti – tā ir poli-l-pienskābe un kalcija hidroksilapatīts, kas pakāpeniski noārdīsies in vivo pēc jaunu audu veidošanās.
- permanenti – parasti silikons (izmanto smaga sejas apjoma zuduma gadījumā).
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem[2] botulīna toksīnu un fillerus (biomateriālus) pielieto estētiskajā medicīnā un tā ir ārstnieciskā un diagnostiskā metode, ko veic ārsta praksē. Šīs injekcijas var veikt ārsti (dermatologi, plastikas ķirurgi, neirologi, neiroķirurgi, oftalmologi vai kosmetologi[3]), kas saņēmuši Latvijas Ārstu biedrības sadarbībā ar Latvijas Estētiskās Medicīnas asociāciju (LEMA) izdotu sertifikātu par metožu M63 „Botulīna toksīna pielietojums estētiskajā medicīnā” un M64 „Biomateriālu pielietojums estētiskajā medicīnā” apgūšanu.
Veselības inspekcija vērš uzmanību, ka botulīna toksīna preparāts ir reģistrēts kā (recepšu) zāles Latvijas Zāļu reģistrā. Sertificēto ārstu saraksts, kas tiesīgi veikt filleru un botulīntoksīna injekcijas, tiek publicēts LEMA tīmekļvietnē šeit.
Veselības inspekcija atgādina, ka nekāda veida kosmētiskās un estētiskās injekcijas nedrīkst veikt personas bez atbilstošas izglītības un kvalifikācijas, tajā skaitā personas, kas skaistumkopšanas pakalpojumus apguvušas tikai profesionālās pilnveides vai citos neformālās izglītības kursos. Pēc šādu kursu iziešanas netiek izsniegts dokuments, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju un dod tiesības pretendēt uz konkrētai profesijai un kvalifikācijas pakāpei atbilstoša amata ieņemšanu vai attiecīgā sertifikāta saņemšanu darbam privātpraksē. Šādos kursos personas arī neiegūst nepieciešamās cilvēka fizioloģijas, anatomijas zināšanas u.c. attiecīgai profesijai un veselībai drošiem pakalpojumiem nepieciešamās prasmes, ko apgūst ārsti un arī kosmētiķi un skaistumkopšanas speciālisti (kosmetoloģijā).
Neprofesionāli veiktas kosmētiskās injekcijas, t.sk. bez atbilstošām zināšanām un kvalifikācijas, apdraud klienta veselību (piemēram, izraisīt aklumu, pakalpojuma sniedzējam procedūras laikā netīšām iedurot asinsvadā, kas apasiņo acs ābolu). Veselības inspekcija aicina izvēlēties kvalificētu speciālistu sniegtus skaistumkopšanas pakalpojumus un kosmētisko injekciju procedūras. Pārliecināties, vai konkrētajam pakalpojumu sniedzējam ir atbilstoša izglītība skaistumkopšanas un kosmētisko injekciju procedūru veikšanai, iespējams ārstniecības personu reģistrā šeit.
1 – Kosmētiķis – ārstniecības persona ar profesionālo vidējo izglītību kosmetoloģijā (3.profesionālās kvalifikācijas līmenis);
Skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā) – ārstniecības persona ar 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību kosmetoloģijā (4.profesionālās kvalifikācijas līmenis).
2 – Ministru kabineta 24.05.2016. Nr.317 „Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība”
3 – Kosmetologs – ārsta papildspecialitāte, ko varēja iegūt ģimenes (vispārējās prakses) ārsts, plastikas ķirurgs, ginekologs, dzemdību speciālists, mutes, sejas un žokļu ķirurgs, dermatologs, venerologs un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts. Jau daudzus gadus kosmetologa profesiju vairs nav iespējams apgūt.