1. Sauļošanās solārijā palīdz uzveikt depresīvas izjūtas un uzlabot garastāvokli.
Sezonālos garastāvokļa traucējumus (seasonal affective disorder), sauktu arī par sezonālo (ziemas) depresiju, provocē saules gaismas trūkums gada tumšajā pusē, jo ir traucēta pamatneirohormonu melatonīna [1], dopamīna un serotonīna izdalīšanās. Parasti sezonālā depresija biežāk sastopama sieviešu vidū. [1]
Sabiedrībā pastāv uzskats, ka ultravioletais (UV) starojums samazina depresīvus simptomus. Ir novērots, ka 80% solāriju apmeklētāju ir sezonāli garastāvokļa traucējumu (SGT) simptomi. Mēģinājumi uzlabot garastāvokli var motivēt cilvēkus regulāri sauļoties solārijā un attiecīgi šāda rīcība var kļūt par atkarību. [2]
UV starojums neārstē SGT jeb ziemas depresiju, turklāt tas ir ļoti kaitīgs veselībai (ādas vēža draudi). Gaismas terapija, kas ir iedarbīga SGT ārstēšanas metode, iedarbojas caur acīm un balstās uz redzamo gaismas daļu (izstaroto viļņu garums ir robežās no 400-700 nm), savukārt UV starojums, ko izstaro solāriji, ir neredzamā gaismas daļa (izstaroto viļņu garums ir robežās no 290-400 nm). [2] [3]
Veidi kā mazināt SGT simptomus neapdraudot savu veselību ir, piemēram, gaismas terapijas izmantošana, pilnvērtīgs miegs, uzturs un fiziskās aktivitātes. [2]
2. Sauļoties solārijā ir drošāk nekā saulē.
Sauļošanās solārijā nav drošāka par sauļošanos saulē, jo abos gadījumos tiek izstarots UV starojums. Solārija iekārtās UV starojums [2] satur aptuveni 95-99% UVA un 1-5% UVB. [4]
Solāriju iekārtās UVB starojuma intensitāte ir aptuveni līdzīga saules izstarotajai, bet UVA starojums solārijā ir 10 līdz 15 reizes intensīvāks par saules radīto. [5] [6] Solārija iekārtās UV starojuma intensitāte nedrīkst pārsniegt 0,3 W/m2, kas intensitātes ziņā ir pielīdzināma ekstrēmam UV starojumam (atbilstošs UV indeksam 12) – tā ir, piemēram, tipiska vasara Dārvinas pilsētā Austrālijā vai Kolombo pilsētā Šrilankā. [7] [8]
Sauļošanās solārijā izraisa ādas priekšlaicīgu novecošanos un palielina ādas vēža attīstības risku. [6]
3. Sauļošanās solārijā sagatavo ādu saulei.
Uzskats, ka solārija iedegums sagatavo ādu saulei un aizsargās no apdegumiem, ir diezgan aplams, jo iegūtais iedegums ir līdzvērtīgs sauļošanās līdzeklim ar SPF 2 vai 3, kas ne tuvu nav pietiekami, lai aizsargātu ādu pret saules apdegumiem. [9]
4. Sauļošanās solārijā nav tieši saistīta ar ādas vēža (melanomas) attīstību.
Ir pierādīts, ka UV starojums izraisa ādas vēzi – Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra (International Agency for Research on Cancer) 2009.gadā UV starojumu klasificēja kā cilvēkam kancerogēnu. [10] Sauļojoties solārijā melanomas attīstības risks pieaug par 75%, ja sauļošanās solārijā ir uzsākta pirms 35 gadu vecuma, [6] turklāt sauļojoties solārijā aptuveni reizi nedēļā no 20 gadu vecuma, ādas vēža iespējamības risks 45 gadu vecumā dubultojas. [5] Jau viena sauļošanās sesija solārijā melanomas attīstības risku palielina par 20%. Regulāriem solārija apmeklētājiem ir 2,5 reizes lielāka iespējamība plakanšūnu vēža jeb skvamozo šūnu karcinomas attīstībai un 1,5 reizes lielāka iespējamība bazālo šūnu karcinomas attīstībai. [5]
5. Sauļojoties solārijā gada tumšajā periodā var uzņemt organismā trūkstošo D vitamīnu.
Solāriju iekārtas parasti tiek reklamētas kā D vitamīna avots. 10 min ilga sauļošanās sesija solārijā tiek salīdzināta ar 4 līdz 8 porcijām treknu zivju vai 2 līdz 4 pilieniem uztura bagātinātāja. Solārija iekārtas spēja izraisīt D vitamīna sintēzi ir atkarīga no izstaroto UVB staru daudzuma. Mūsdienu solāriju iekārtas var izstarot arī ļoti mazas devas UVB, piemēram, 0,5%. [6] Lai gan ir atsevišķi pētījumi, kas norāda uz solāriju spēju palielināt D vitamīna līmeni asinīs [11], tomēr šis nelielais ieguvums nav samērojams ar UV starojuma nodarītajiem neatgriezeniskajiem bojājumiem ādai un ar palielinātiem ādas vēža attīstības draudiem. Pietiekama D vitamīna līmeņa nodrošināšanā tiek rekomendēti dabiski uztura avoti un nepieciešamības gadījumā uztura bagātinātāji (konsultējoties ar ārstu). [4]
6. Pēc sauļošanās solārijā nedrīkst iet dušā vai vannā, jo no ādas var nomazgāt D vitamīnu.
D vitamīna priekštecis (D3 vitamīns jeb holekalciferols) veidojas UVB staru iedarbībā uz ādu, kas tālāk aknās un nierēs tiek pārvērsts par bioloģiski aktīvu D vitamīna formu. [6] Lielākā daļa UVB starojuma tiek absorbēts epidermā (ādas ārējā kārtā) un arī lielākā daļa D3 vitamīna, kas veidojas epidermas dzīvajās šūnās UV starojuma iedarbībā. Tādēļ, pat ja uzreiz pēc sauļošanās āda tiek mazgāta ar ūdeni un ziepēm, D3 vitamīns pēc UV starojuma iedarbības paliek ādā. [12]
Informācija aktualizēta 06.01.2017.