Oficiālā peldsezona Latvijā sākas 15. maijā, beidzas 15. septembrī. Veselības inspekcijas vides veselības speciālisti regulāri veic peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu oficiālajās jūras un iekšzemes peldvietās. Peldvietu ūdens kvalitātes rādītājus pēc laboratorisko izmeklējumu saņemšanas novērtē speciālists un sniedz slēdzienu par ūdens kvalitāti – peldēties atļauts, peldēties nav ieteicams vai arī peldēties aizliegts.

Par oficiālo izmeklējumu rezultātiem tiek informēts peldvietas īpašnieks, ar masu mediju starpniecību - sabiedrība.

Ikviens iedzīvotājs var iesaistīties Latvijas peldvietu kvalitātes novērojumos, aizpildot anketu. 

Kopsavilkums par oficiālo peldvietu peldūdens kvalitāti 2024. gada peldsezonā

Sākoties 2024. gada peldsezonai 15. maijā, visās Latvijas 59 oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāte atbilda prasībām un tajās peldēties bija atļauts.

Kopumā peldsezonā līdz 15. septembrim 60 gadījumos tika noteikti ierobežojumi peldēties, tajā skaitā 13 ieteikumi nepeldēties un trīs aizliegumi peldēties mikrobioloģisko rādītāju pārsniegumu dēļ. Salīdzinot ar iepriekšējām peldsezonām, 2024. gada peldsezonā paņemts visvairāk papildparaugu, lai noteiktu mikrobioloģiskā piesārņojuma samazināšanos.

Šogad 11 gadījumos oficiālajās peldvietās tika noteikti arī peldēšanās ierobežojumi zilaļģu savairošanās dēļ g.k. Daugavas peldvietās Rīgā un Salaspilī, kas ir visaugstākais rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Visi noteiktie ierobežojumi peldsezonas laikā tika atcelti līdz ar informāciju par piesārņojuma vai zilaļģu savairošanās izbeigšanos.

Salīdzinot ar iepriekšējām peldsezonām no 2010. – 2023. gadam, 2024.gada peldsezonā tika noteikti visvairāk preventīvie ierobežojumi peldēties - 28 ieteikumi nepeldēties un pieci aizliegumi peldēties g.k. Rīgas jūras līča Jūrmalas peldvietās un Daugavas upes Rīgas peldvietās. Šis pieaugums ir saistīts ar klimata pārmaiņu ietekmi un 2024. gada jūlija beigu vētras sekām. 29. jūlijā Latvijas centrālo daļu skāra spēcīgs vējš un intensīvas lietavas, kas paaugstināja ūdens līmeni upēs un Rīgas līča piekrastē. Ar lietus ūdeņiem un piekrastes viļņiem ūdenstilpēs ieskalojās bioloģiskais piesārņojums un tas nelabvēlīgi ietekmēja peldvietu ūdens kvalitāti. Noteiktie ierobežojumi peldēties atkarībā no peldvietas ilga augstākais 15 dienas, līdz visus ierobežojumus, pamatojoties uz atkārtotām analīzēm un pašvaldību informāciju, bija iespējams atcelt.

Visi minētie 2024.gada peldsezonas ierobežojumi (noteikti gan mikrobioloģisko analīžu dēļ, gan preventīvie un zilaļģu savairošanās dēļ) bija noteikti 30 oficiālajās peldvietās no 59, bet 29 oficiālajās peldvietās netika noteiks neviens peldēšanās ierobežojums.

Savukārt Rāznas ezera peldvietā “Lipuški” 2024.gada peldsezonā notika projekta: “Erozijas risku mazināšana Rāznas Nacionālajā parkā, Rēzeknes novadā, 1. kārta “Lipuški”” būvniecības darbi un būvniecības objektā visā peldsezonas laikā un turpinoties būvniecībai arī ārpus peldsezonas peldēties ir aizliegts.

 

Daļa no Latvijas neoficiālajām peldvietām, pateicoties aktīvai pašvaldību darbībai, tiek atbilstoši apsaimniekotas, labiekārtotas un tajās tiek nodrošinātas higiēnas prasības. Vairākās no tām peldsezonas laikā pašvaldības par saviem līdzekļiem arī organizē ūdens kvalitātes pārbaudes.

Veselības inspekcija katru gadu apkopo iesniegtos neoficiālo peldvietu ūdens analīžu rezultātus un zemāk norādītajās saitēs atbilstoši teritoriālajam iedalījumam atspoguļo paraugu ņemšanas vietu, laiku, ūdens kvalitātes rādītāju rezultātus un Veselības inspekcijas slēdzienu par atļauju peldēties. Dati tiek aktualizēti pēc ūdens analīžu rezultātu saņemšanas Inspekcijā. Jāatzīmē, ka ne visās neoficiālajās peldvietās ūdens kvalitātes pārbaudes tiek veiktas regulāri visu peldsezonu. Laboratoriski ūdens tiek izmeklēts pēc pašvaldības ieskatiem un iespējām 1 - 5 reizes peldsezonā.

  • Informācija tiek atjaunota pēc tam, kad ir saņemta Inspekcijā no pašvaldībām.

Veicot peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu jūras un iekšzemes peldvietās ūdens kvalitāte tiek pārbaudīta gan laboratoriski (pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem), gan vizuāli novērtējot peldvietu, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem:

  • netipiska ūdens krāsa;
  • virsmas aktīvās vielas (noturīgas putas);
  • peldoši un citi atkritumi ūdenī;
  • naftas produkti;
  • fitoplanktona aļģu (zilaļģu vai zaļaļģu) masveida savairošanās – ūdens ziedēšana.
  Ūdens parauga trauks tiek dezinficēts  
   Ūdens paraugu ņem 30 centimetru zem ūdens virsmas vismaz viena metra dziļumā  
 Ūdens temperatūras rādījums Uz pudeles ar neizdzēšamu tinti izdara atzīmi par ūdens paraugu  Ūdens paraugu pārlej sterilā, caurspīdīgā un bezkrāsaina materiāla pudelē
 Ūdens paraugu trauks un termometrs    Ūdens paraugu līdz atvešanai uz laboratoriju glabā aukstuma somā
 Ūdens paraugu glabā apmēram 4 grādu  temperatūrā pēc Celsija  Tiek aizpildīts ūdens paraugu ņemšanas protokols  Protokolā norāda arī informāciju par peldvietā veiktiem vizuāliem novērojumiem

Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2023.gadā 

Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2022.gadā 

Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2021. gadā

Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2020. gadā

Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2019. gadā

Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2018. gadā

Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2017. gadā

Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2016. gadā

Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2015. gadā

Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2014. gadā

Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2013. gadā

Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2012. gadā

Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2011. gadā

Pārskats par peldūdens kvalitāti 2010. gadā

Pārskats par peldūdens kvalitāti 2009. gadā

Pārskats par peldūdens kvalitāti 2008. gadā

Pārskats par peldūdens kvalitāti 2007. gadā

Peldūdens monitoringa rezultātu arhīvs - pēdējos gados veiktā peldūdens monitoringa dati Eiropas vides informācijas un novērojumu tīkla (The European Environment Information and Observation Network (EIONET)) tīmekļvietnē.