Solāriji, sauļošanās un ultravioletā starojuma iedarbība

Mazas UV starojuma devas ir svarīgas D vitamīna sintēzē organismā, bet pārmērīga UV starojuma iedarbība negatīvi iedarbojas uz ādu, acīm un imūno sistēmu. [1] Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra (International Agency for Research on Cancer) 2009. gadā UV starojumu klasificēja kā cilvēkam kancerogēnu (t.i. var izraisīt saslimšanu ar vēzi).[4] UVA starojums iekļūst dziļi ādas zemākajos slāņos (dermā), radot netiešus DNS [1] bojājumus šūnās. UVA bojā saistaudus, izraisot priekšlaicīgu novecošanos, grumbas, pigmentācijas plankumus, ādas tonusa un elastīguma zudumu, kā arī var izraisīt ādas vēzi. UVB starojums iekļūst ādas augšējos slāņos (epidermā), izraisot ādas apsārtumu un apdegumu un radot tiešus DNS bojājumus šūnās, t.sk. ādas vēzi. [2, 5, 6]

Ir jāsaprot, ka iedegums būtībā ir ādas šūnu bojājums. UV starojuma ietekmē ādā tiek pastiprināti ražots melanīns (ādas pigments, kas piešķir krāsu arī matiem un acīm) un āda kļūst tumšāka un arī biezāka, cenšoties sevi pasargāt no tālākiem DNS bojājumiem, kas attiecīgi var izraisīt ādas vēzi. UVA starojums veido iedegumu, kas parādās ātri un tik pat ātri arī pazūd (tiek aktivēts ādas augšējās šūnās esošais melanīna pigments) – tas parādās pirmajās iedarbības minūtēs  un pazūd 4 h laikā, bet lielākas UVA starojuma devas izraisa noturīga pigmenta veidošanos dažu stundu laikā un saglabājas līdz pat vairākām dienām vai nedēļām. Savukārt UVB starojums stimulē jauna melanīna veidošanos, kas izraisa šūnās izteiktu tumšā pigmenta palielināšanos pāris dienu laikā, tādējādi UVB starojums ir uzskatāms par efektīvāku konkrētās iedarbības izraisīšanā nekā UVA. UVB radītais iedegums saglabāsies arī salīdzinoši ilgu laiku. UVB starojums stimulē ādas šūnas veidot biezāku epidermas (ādas ārējās kārtas) slāni. Tādējādi UVB starojums ir atbildīgs gan par tumšāku, gan biezāku ādas veidošanos, kas ir organisma aizsargreakcija pret tālākiem UV starojuma bojājumiem. Iegūts iedegums neaizsargā ādu pret saules radītiem apdegumiem vai citiem bojājumiem. Pētījumi pierāda – ādas melanomas (bīstamākais ādas vēža veids) risks pieaug par 75%, ja sauļošanos solārijā uzsāk pirms 35 gadu vecuma. Tika konstatēta arī pozitīva saistība starp sauļošanos solārijā un acs melanomas attīstību. [4, 6-12]

Samazinoties ozona slānim, palielinās Zemes virskārtu sasniegusī UVB starojuma deva, kas palielina saslimstību ar ādas vēzi. Uzskata, ka ozona slānim samazinoties par 1%, mirstība no melanomas palielinās par 1-2%. UV starojumam piemīt arī imūnsistēmu nomācošas īpašības, samazinot organisma spēju pretoties audzēju un vīrusu ierosinātājiem, kā arī samazinot ādas dabīgās aizsargspējas, palielinot jutību pret saules gaismu un izraisot dažādas reakcijas pret noteiktiem medikamentiem. Piemēram, cilvēkam, kas ārstējies no herpes vīrusa (Herpes simplex), saules iedarbība var vājināt imunitāti. Rezultātā infekcija tiek atkārtoti aktivizēta un no jauna rodas tā sauktās aukstumpumpas. [6, 10]

Ilgstošākā laika periodā UV starojums rada neatgriezeniskas pārmaiņas cilvēka ādā, izraisot priekšlaicīgu ādas novecošanos, fotodermatozi, aktīnisko (saules) keratozi, acu iekaisumu, t.sk. kataraktu un ādas vēzi. Katru gadu pasaulē tiek diagnosticēti aptuveni 2 līdz 3 miljoni ādas vēža gadījumi un ap 66 000 cilvēku katru gadu mirst no melanomas un citiem ādas vēža veidiem. [13] Ir jāatceras, ka UV starojumam piemīt kumulatīva iedarbība – tas nozīmē, ka ādas bojājumi, kas radušies no UV starojuma dzīves laikā, t.sk. pārmērīgas un ilgstošas sauļošanās vai uzturēšanās saulē, uzkrājas un to nevar atgriezt vai kādā citā veidā labot. [7]

Īpaša uzmanība jāvelta bērnu aizsardzībai – mazu bērnu āda ir jutīga, plāna un to viegli var bojāt UV starojums, turklāt melanomas attīstības risks nākotnē dubultojas, ja ir bijuši vairāk kā pieci saules radīti ādas apdegumi. Bērna āda vēl nav pilnībā aizsargāta ar melanīnu, jo melanīnu izdalošās šūnas (melanocīti) kļūst pilnībā funkcionējoši tikai bērna 2 dzīves gadā. [14]

Vitamīns D ir svarīgs ne tikai kaulu un zobu, bet arī vispārējai organisma veselībai. D vitamīna priekštecis (D3 jeb holekalciferols) veidojas UV starojuma (UVB) iedarbībā uz ādu (epidermā), kā arī to var uzņemt ar uzturu (treknām zivīm, zivju eļļu, olām, t.sk. produktiem, kam pievienots D vitamīns) vai uztura bagātinātājiem, kas tālāk aknās un nierēs tiek pārvērsts par bioloģiski aktīvu D vitamīna formu (sīkāk skatīt šeit).

[7, 15-17] Lielākā daļa UVB starojuma tiek absorbēts epidermā (ādas ārējā kārtā) un arī lielākā daļa D3 vitamīna, kas veidojas epidermas dzīvajās šūnās UV starojuma iedarbībā. Tādēļ, pat ja uzreiz pēc sauļošanās āda tiek mazgāta ar ūdeni un ziepēm, D3 vitamīns pēc UV starojuma iedarbības paliek ādā. [18]

UV starojuma līmenis ir atšķirīgs atkarībā no ģeogrāfiskās un klimatiskās zonas, gadalaika utt. var ietekmēt D vitamīna veidošanos ādā. Piemēram, vasarā, kad UV starojuma indekss ir ≥ 3 (skat. šī raksta sadaļu „Ultravioletā starojuma intensitāte”), lielākā daļa cilvēku uzņem pietiekamu daudzumu D vitamīna, pavadot laiku ārpus telpām vien pāris minūtes gandrīz katru dienu, savukārt ziemas periodā D vitamīna līmenis organismā būs zemāks nekā vasarā. [15, 19] D vitamīna veidošanos ādā ietekmē: vecums (gados veciem cilvēkiem ir plāna āda), aptaukošanās un ādas tips (gaiša āda jeb 1.ādas tips ražo līdz pat 6 reizes lielāku daudzumu D vitamīna nekā tumša āda jeb 4.ādas tips), protams, arī nēsātā apģērba veids, dzīvesveids, darbavieta un paradums izvairīties no saules. Lai gan sauļošanās līdzekļi aiztur UVB starojumu, tomēr ir apšaubāms vai tiešām tie izraisa D vitamīna deficītu. Pilnīga visa ķermeņa noklāšana ar sauļošanās līdzekli ir reta, kādas zonas uz ķermeņa vienmēr paliek nenoklātas un visbiežāk līdzekli lieto nepietiekamā apjomā. Un pat uzklājot sauļošanās līdzekli pareizi (t.i. pietiekamā apjomā un noklājot visu ķermeni), kopumā dati liecina, ka D vitamīna sintēze ādā ir iespējama. Samazināts D vitamīna līmenis cilvēka organismā ir saistīts arī ar nepietiekamu tā uzņemšanu ar uzturu, t.sk. ar govs piena alerģiju, laktozes nepanesību, ovoveģetārismu un vegānismu, kā arī ar hroniskām aknu un nieru slimībām, kas traucē D vitamīna pārveidošanos tā aktīvā formā un ar uzsūkšanās traucējumiem kuņģa-zarnu traktā). [15, 16, 20]

Solāriju iekārtas parasti tiek reklamētas kā D vitamīna avots. 10 min sauļošanās sesija solārijā tiek salīdzināta ar 4 līdz 8 porcijām treknu zivju vai 2 līdz 4 pilieniem uztura bagātinātāja. Solārija iekārtas spēja izraisīt D vitamīna sintēzi ir atkarīga no izstaroto UVB staru daudzuma. Mūsdienu solāriju iekārtas var izstarot arī  ļoti mazas devas UVB, piemēram, 0,5%. [7] Lai gan ir atsevišķi pētījumi, kas norāda uz solāriju spēju palielināt D vitamīna līmeni asinīs [21], tomēr šis nelielais ieguvums nav samērojams ar UV starojuma nodarītajiem neatgriezeniskajiem bojājumiem ādai un ar palielinātiem ādas vēža attīstības draudiem. Pietiekama D vitamīna līmeņa nodrošināšanā tiek rekomendēti dabiski uztura avoti un nepieciešamības gadījumā uztura bagātinātāji (konsultējoties ar ārstu). [3]

UV indekss (UVI) ir UV starojuma mērvienība, ko izmanto, lai brīdinātu cilvēkus par nepieciešamību sevi aizsargāt no UV starojuma. Jo lielāks UVI, jo lielāka iespēja iegūt ādas un acu bojājumus, t.sk. mazāks nepieciešamais laiks, lai šie bojājumi (piemēram, ādas apdegums) parādītos. Jau ar UVI 3 ir risks iegūt ādas bojājumus. Atkarībā no UVI, bērni var iegūt ādas apdegumus 15 min laikā. [7, 22, 23]  

UV starojuma intensitāti ietekmē dažādi faktori, piemēram, gadalaiks (pavasara, vasaras periodā saule ir visspēcīgākā un rudens, ziemas – visvājākā) un dienas laiks (pusdienas laikā saule ir visaugstāk debesīs), ozona slānis atmosfērā un mākoņu daudzums, zemes virsma (koki un ēkas). Visstiprākais UV starojums ir pie ekvatora, samazinoties virzienā uz poliem. Sniegs atstaro līdz pat 80% UV starojumu, smiltis – 15%, bet ūdens – 10%. [24]

Rekomendācijas atkarībā no UVI:

Zems UVI – spožās dienās nēsāt saulesbrilles. Ziemā atstarošanās no sniegta var dubultot UV starojuma stiprumu.

Mērens UVI – vēlams lietot saules aizsargkrēmu, vilkt saulesbrilles un pusdienas laikā, kad saule ir visstiprākā, uzturēties ēnā.

Augsts UVI – var iegūt ādas apdegumus. Nepieciešams izvairīties no tiešiem saules stariem laikā no 11:00 līdz 15:00, lietot saules aizsargkrēmu un aizsargājošu apģērbu, t.sk. cepuri un saulesbrilles.

Ļoti augsts UVI – neaizsargāta āda var ātri apdegt. Nepieciešams izvairīties no tiešiem saules stariem laikā no 11:00 līdz 15:00, lietot saules aizsargkrēmu un aizsargājošu apģērbu, cepuri un saulesbrilles. Vēlams uzturēties ēnā.

Ekstrēms UVI – neaizsargāta āda var apdegt pāris minūšu laikā. Nepieciešams izvairīties no tiešiem saules stariem laikā no 11:00 līdz 15:00, uzturēties ēnā, lietot saules aizsargkrēmu un aizsargājošu apģērbu, cepuri un saulesbrilles. [2, 22, 24, 25]

Ādas vēzis skar gan cilvēkus ar gaišu, gan tumšu ādas krāsu. Lai gan tumšas ādas krāsas cilvēkiem ādas vēzis ir retāk, to bieži atrod novēloti (smagākā stadijā). Izdala 6 ādas tipus ar atšķirīgu reakciju pret UV starojumu (skat. tabulu). [7,26]

Lai izvairītos no UV starojuma nelabvēlīgās ietekmes uz veselību, svarīgi ievērot četrus galvenos piesardzības pasākumus, uzturoties ārpus telpām, īpaši vasaras periodā Latvijā, bet  citās valstīs – atkarībā no sezonas, kad UV starojuma līmenis ir paaugstināts:

1. Apģērbs

Apģērba izvēlē priekšroka ir kokvilnas drēbēm, kas ļauj ādai elpot. Cepures radīs ēnu un aizsargās seju, ausis un kaklu no UV starojuma, tādēļ laba izvēle būs cepures ar platām malām un cepures ar pagarinātu aizmuguri, kas nosedz kaklu un tā sānu daļu.

Mūsdienās tiek ražots arī apģērbs, kas nodrošina aizsardzību pret UV starojumu – šādām drēbēm ir norādīts UV starojuma aizsardzības faktors (ultraviolet protection factor (UPF)). Piemēram, apģērbs ar UPF 15-24 nodrošina labu aizsardzību (bloķē 93,3-95,9% UV starojumu), bet ≥ 40 – bloķē 97,5% UV starojumu. Apģērbam būtu vēlams izvēlēties UPF 30+, bet peldkostīmiem un peldbiksēm – UPF 50+. [27]

2. Saules aizsarglīdzekļi (un SPF skaidrojums)

Sauļošanās līdzekļi ir paredzēti, lai aizsargātu ādu no UV starojuma. Saules (apdegumu) aizsardzības faktoru apzīmē ar burtiem SPF (Sun Protection Factor) un tā ir attiecība starp minimālo eritēmu (apsārtuma) izraisošo devu, ko aizsargā sauļošanās līdzeklis, un minimālo eritēmu izraisošo devu uz tās pašas ādas, kas netiek aizsargāta. Vienkāršiem vārdiem runājot, SPF ir mērvienība, kas norāda līdzekļa aizsardzības līmeni pret UVB starojumu (aizsardzību pret ādas apdegumiem). [2, 28] SPF 15 aiztur aptuveni 93% UVB starojuma, SPF 30 – 96,7%, SPF 50 aiztur 98%, bet SPF 60 – 98,3% UVB. Maldīgs ir arī uzskats, ka, piemēram,  krēms ar SPF 60 aizsargā 2 reizes vairāk par krēmu ar SPF 30 (tikai 1,6% vairāk). Lai gan tās ir mazas atšķirības, cilvēkiem ar jutīgu ādu vai kam iepriekš ir bijis ādas vēzis, papildus aizsardzība ir ļoti svarīga un kā var redzēt, sauļošanās līdzekļi nespēj bloķēt visu UV starojumu. Tomēr neskatoties uz SPF lielumu, neviens sauļošanās līdzeklis nedarbosies ilgāk par 2 stundām un ir nepieciešama atkārtota uzklāšana, un neskatoties uz citu ražotāju norādītiem augstajiem SPF skaitļiem (piemēram, SPF 75 vai pat 100), līdzekļi ar SPF virs 50, nesniedz būtiski lielāku aizsardzību pret UV starojumu. Sauļošanās līdzekļus nepieciešams izvēlēties tādus, kas nodrošina aizsardzību gan pret UVB, gan UVA starojumu un ar SPF vismaz 30. Nereti šāda veida līdzekļus apzīmē arī ar nosaukumu broad spectrum jeb plaša spektra. Saskaņā ar Eiropas Komisijas rekomendācijām sauļošanās līdzekļu marķēšanā SPF iedala sekojoši [2, 27-29]:

Lai nemaldinātu patērētājus, uz sauļošanās līdzekļa nedrīkst norādīt, ka tas sniedz 100% aizsardzību pret UV starojumu un ka to nav nepieciešams uzklāt atkārtoti. Jāatceras, ka sauļošanās līdzeklis jālieto precīzi ražotāja lietošanas instrukcijā noteiktajam, citādi norādītā aizsardzība netiks nodrošināta un būs nepilnīga. Saskaņā ar pētījumiem, cilvēki uzklāj mazāk kā pusi no nepieciešamā sauļošanās līdzekļa apjoma un bieži tiek aizmirstas tādas zonas kā mugura, deniņi, kakla sānu puses un ausis. Ņemot vērā dažādu sauļošanās līdzekļi produktu klāstu (losjoni, putas, eļļas, izsmidzināmi), nav iespējams noteikt vienu universālu daudzumu, kas jāuzklāj. Šāda informācija var tik iekļauta ražotāja lietošanas instrukcijā. Lietojot losjonus, kā minimums būtu nepieciešams uzklāt aptuveni 6 pilnas tējkarotes (36g), lai nosegtu visu ķermeni vidējas miesasbūves pieaugušam cilvēkam (līdzekļu testēšanā laboratorijā izmantotais apjoms ir 2 mg/cm2). Piemēram, uzklājot tikai pusi nepieciešamā apjoma, aizsardzība pret UV starojumu tiek samazināta par divām trešdaļām. Attiecībā uz sauļošanās līdzekļiem spēkā ir teiciens: „Vairāk ir labāk”. Līdzeklis ir jāatjauno ik pēc 2h un pēc peldēšanās, svīšanas, noslaucīšanās ar dvieli. Ūdens izturīgs (water resistant) nozīmē, ka sauļošanās līdzeklim tika testēta spēja saglabāt aizsardzību pret UV starojumu pēc 40 min mērenas aktivitātes ūdenī. Tomēr līdz pat 85% no sauļošanās līdzekļa tiek noņemts slaukoties dvielī, tādēļ pēc peldēšanas un citām enerģiskām aktivitātēm to nepieciešams uzklāt atkārtoti. [2, 28]

Mitrinoši krēmi (līdzekļi) ar SPF (moisturizer) – šādu krēmu SPF tiek testēti tāpat kā sauļošanās līdzekļiem, tomēr tie būs mazāk izturīgi pret berzi un ūdeni un parasti tos uzklāj daudz plānākā kārtā. Tādējādi maz ticams, ka šādi mitrinošie krēmi spēs nodrošināt tādu pašu aizsardzības līmeni kā sauļošanās līdzeklis. Mitrinošs krēms ar SPF aizsargās no mazas UV starojuma iedarbības, piemēram, kamēr aiziet līdz automašīnai, bet sauļošanās līdzeklis ir piemērots ilgstošākai UV starojuma iedarbībai, piemēram, pavadot pusdienas pauzi ārpus telpām. [28]

3. Saulesbrilles

Acu aizsardzībai no UV starojuma vienmēr jālieto saulesbrilles, turklāt gaišas krāsas acis (zilas, zaļas, gaiši brūnas) ir vairāk gaismjutīgas. Vienmēr jāizvēlas tādas saulesbrilles, kas nodrošina 100% aizsardzību pret UV starojumu (piemēram, tas var būt norādīts ražotāja pievienotajā lietošanas instrukcijā). Tumša saulesbriļļu krāsa nenodrošina lielāku aizsardzību pret UV starojumu. Saulesbrilles palīdzēs novērst UV starojuma  negatīvo iedarbību uz acīm, piemēram, kataraktas veidošanos. [27, 30, 31]

4. Ēna

Censties uzturēties ēnā, kad tas iespējams vai ņemt līdzi saulessargu vai citu ierīci, kas veido ēnu. Nevajadzētu ilgstoši uzturēties tiešos saules staros laikā no 11:00 līdz 15:00 un jāseko līdzi katras dienas UVI, lai varētu nodrošināt atbilstošu aizsardzību pret UV starojumu (skat. šī raksta sadaļu „Ultravioletā starojuma intensitāte”). Jāatceras, ka bērni līdz 1 gada vecumam nedrīkst uzturēties tiešos saules staros, lai izvairītos no pārkaršanas, ādas bojājumiem un atūdeņošanās (dehidratācijas). Lielākiem bērniem var iemācīt „ēnas likumu” – kad ēna ir īsāka par tevi, saule ir ļoti stipra un jāmeklē ēnaina vieta, kur paslēpties. [2, 23, 24, 27]

Sauļošanās solārijā nav drošāka par sauļošanos saulē, jo abos gadījumos tiek izstarots UV starojums, kas attiecīgi rada ādas bojājumus un citu nelabvēlīgu ietekmi uz veselību (skat. šī raksta sadaļu „Ultravioletā starojuma iedarbība un veselības riski”). [32, 33] Solārija iekārtas lielākoties izstaro UVA starojumu. Tām ir dažāds stils (horizontālas, vertikālas) un arī izstaroto UVA un UVB staru daudzums. Ņemot vērā modes un kosmētikas industrijas pieprasījumu būt iedegušam, ražotāji radīja solārija iekārtas, kas izstaro lielāku UVB starojuma devu. [7]

Pārmērīga solāriju lietošana izraisa ādas priekšlaicīgu novecošanos un ir pierādīts, ka sauļošanās solārijā palielina ādas vēža attīstības risku – Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra norāda, ka melanomas risks pieaug par 75%, ja sauļošanās solārijā ir uzsākta pirms 35 gadu vecuma. Ir aprēķināts, ka sauļojoties solārijā aptuveni reizi nedēļā no 20 gadu vecuma, ādas vēža iespējamības risks 45 gadu vecumā dubultojas. [4, 5, 7, 33]

Pēc sauļošanās sesijas solārijā apmeklētājiem var būt ādas nieze, sausums, apsārtums, vasarraibumi un fotosensitivitāte (gaismjutība). Cilvēkiem ar gaišu ādu var būt čūlas. Arī ādas elastības zudums un krunkas ir zināma cena, kas jāmaksā par biežu solārija apmeklēšanu. [34] Ņemot vērā, ka UV starojuma radītie acu bojājumi var izraisīt kataraktas, fotokeratīta, pterīgija un vēža attīstību, apmeklējot solāriju, acu aizsargbriļļu lietošana ir obligāta. [31, 35]

Personas, kuras solārija iekārtas nedrīkstētu izmantot (augsts ādas vēža risks) [7, 34, 36]:

• līdz 18 gadu vecumam
• ar 1. ādas tipu un 2. ādas tipu ar vasarraibumiem
• ar daudzām dzimumzīmēm
• bijis ādas vēzis vai bijis ādas vēzis kādam ģimenes loceklim
• ja lieto medikamentus vai krēmus, kas var padarīt ādu jutīgu pret UV starojumu
• ir bijuši saules apdegumi
• bieži ir aukstumpumpas
• ir ādas bojājumi (t.sk. saules izraisīti) vai vaļējas brūces
• ir palielināts ādas vēža risks kādas slimības dēļ

Solāriju iekārtās UVB starojuma intensitāte ir aptuveni līdzīga saules izstarotajai, bet UVA starojums solārijā ir 10 līdz 15 reizes intensīvāks par saules radīto, un raizes rada fakts, ka šādam intensīvam UV starojumam regulāri solārija apmeklētāji tiek pakļauti ilgstoši. Uzskats, ka solārija iedegums sagatavo ādu saulei un aizsargās no apdegumiem, ir diezgan aplams, jo iegūtais iedegums ir līdzvērtīgs sauļošanās līdzeklim ar SPF 2 vai 3, kas ne tuvu nav pietiekami, lai aizsargātu ādu pret saules apdegumiem (skat. šī raksta sadaļu „Aizsardzība pret ultravioleto starojumu” → „Saules aizsarglīdzekļi (un SPF skaidrojums)”. [7, 33, 37] Eiropas Komisijas Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (Scientific Committee on Consumer Products (SCCP)) 2006.gadā nāca klajā ar ziņojumu „Ultravioletā starojuma, tai skaitā solārija iekārtu, radītā bioloģiskā ietekme, kas saistīta ar veselību”, kurā norādīja par UV starojuma un solāriju negatīvo ietekmi uz veselību. SCCP arī paziņoja, ka, lai viena sauļošanās sesija solārijā neizraisītu ādas apdegumus (un tas ir arī ādas vēža risks), sauļošanās ilgumam vajadzētu būt ne mazākam par 10 min un maksimālā UV starojuma intensitāte nedrīkst pārsniegt 0,3 W/m2, kas intensitātes ziņā ir pielīdzināma ekstrēmam UV starojumam – UVI 12 (skat. šī raksta sadaļu „Ultravioletā starojuma intensitāte”). Šis lielums (0,3 W/m2) tika iekļauts gan Eiropas standartā EN 60335-2-27 [3], gan tika pārņemts Latvijas standartā LVS EN 60335-2-27:2003 /A2:2009 [4], t.sk. Ministru kabineta noteikumos. [38, 39, 40]

2016.gadā (t.i. 10 gadus vēlāk) Eiropas Komisijas Jaunā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (Scientific Committee on Emerging and Newly Identified Health Risks (SCENIHR)) nāca klajā ar gala ziņojumu par UV starojuma bioloģisko iedarbību, īpašu uzmanību pievēršot solārijiem un to ietekmei uz veselību. SCENIHR secina, ka UV starojums ir pilnībā kancerogēns (vēzi izraisošs), jo tam piemīt audzējus ierosinoša un veicinoša ietekme. Pastāv pārliecinoši pierādījumi, ka solārija iedarbība izraisa ādas melanomas, skvamozo šūnu karcinomas un (mazākā mērā) bazālo šūnu karcinomas, it īpaši, ja solāriju sāk izmantot jaunībā. SCENIHR arī secina, ka solārijam ir maz pozitīvas iedarbības uz veselību un ka optimāla D vitamīna līmeņa panākšanai nav nepieciešams sauļoties solārijā. Ņemot vērā pierādījumus par solāriju kancerogēno iedarbību un to, kā veidojas ādas vēzis, SCENIHR secina, ka nav drošu UV starojuma robežvērtību solārijiem. [41]

Ņemot vērā pierādījumus UV starojuma radītajiem ādas bojājumiem, veselības riskiem un ādas vēža saslimšanas gadījumu pieaugumam, Brazīlijā un Austrālijā ir aizliegta solāriju pakalpojumu sniegšana, bet sauļošanās solārijā līdz 18 gadu vecumam ir aizliegta: Latvijā, Austrijā, Beļģijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Islandē, Itālijā, Norvēģijā, Portugālē, Spānijā un Lielbritānijā. [42] Prasības solārija iekārtām un pakalpojuma sniegšanai ir noteiktas Ministru kabineta 2019.gada 15.janvāra noteikumos Nr.13 „Prasības kosmētiskā iedeguma pakalpojuma sniegšanai”.

1. World Health Organization. Ultraviolet radiation. No: World Health Organization. Iegūts no: http://www.who.int/uv/en/ [sk.11.11.2016.].

2. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis. 22.09.2006. Komisijas ieteikums par sauļošanās līdzekļu iedarbīgumu un ar to saistītajiem apgalvojumiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 4089). Dokuments attiecas uz EEZ, 2006/647/EK. No: EUR-Lex Eiropas Savienības tiesību aktu vietne. Iegūts no: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32006H0647&from=EN [sk.11.11.2016.].

3. Karls R. Ultravioletais starojums. Vienīgais novēršamais ādas kancerogēns cilvēkam. Doctus. 2013, 11. Iegūts no: http://www.doctus.lv/2013/11/ultravioletais-starojums-vienigais-noversamais-adas-kancerogens-cilvekam [sk.11.11.2016.].

4. Ghissassi F.E., Baan R. et al. A review of human carcinogens–Part D: radiation. The Lancet Oncology. 2009, 10(8), 737-834. Iegūts no: http://www.thelancet.com/journals/lanonc/article/PIIS1470-2045%2809%2970213-X/fulltext [sk.11.11.2016.].

5. American Cancer Society. Ultraviolet (UV) Radiation and Cancer Risk. No:  American Cancer Society. Iegūts no: http://www.cancer.org/acs/groups/cid/documents/webcontent/acspc-039643-pdf.pdf [sk.11.11.2016.].

6. U.S. Food and Drug Administration. The risks of tanning. 2015. No: U.S. Food and Drug Administration. Iegūts no: http://www.fda.gov/Radiation-EmittingProducts/RadiationEmittingProductsandProcedures/Tanning/ucm116432.htm [sk.11.11.2016.].

7. Health Protection Agency for the Committee on Medical Aspects of Radiation in the Environment. Committee on Medical Aspects of Radiation in the Environment (COMARE). Thirtheen report. The health effects and risks arising from exposure to ultraviolet radiation from artificial tanning devices. 2009. No: Website for the UK government. Iegūts no: https://www.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/304609/COMARE13thReport.pdf [sk.11.11.2016.].

8. World Health Organization. The known health effects of UV. No: World Health Organization. Iegūts no: http://www.who.int/uv/faq/uvhealtfac/en/ [sk.11.11.2016.].

9. Skin Cancer Foundation. UVA & UVB. No: Skin Cancer Foundation. 2013. Iegūts no: http://www.skincancer.org/prevention/uva-and-uvb [sk.11.11.2016.].

10. Brenner M., Hearing V.J. The Protective Role of Melanin Against UV Damage in Human Skin. Photochemistry and Photobiology. 2008, 84(3), 539–549. Iegūts no: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2671032/ [sk.11.11.2016.].

11. Randhava M., Seo I. et al. Visible Light Induces Melanogenesis in Human Skin through a Photoadaptive Response. The Public Library of Science. 2015. Iegūts no: http://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0130949 [sk.11.11.2016.].

12. Maddodi N., Jayanthy A., Setaluri V. Shining Light on Skin Pigmentation: The Darker and the Brighter Side of Effects of UV Radiation. Photochemistry and Photobiology. 2012, 88(5), 1075–1082. Iegūts no: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3400707/ [sk.11.11.2016.].

13. World Health Organization. Health effects of UV radiation. No: World Health Organization. Iegūts no http://www.who.int/uv/health/en/ [sk.11.11.2016.].

14. Skin Cancer Foundation. Sun fitness for kids and teens. No: Skin Cancer Foundation. 2011. Iegūts no: http://www.skincancer.org/prevention/sun-protection/children/sun-fitness-for-kids-and-teens [sk.11.11.2016.].

15. Institute of Medicine. Dietary Reference Intakes for Vitamin D and Calcium. Dietary Reference Intakes for Calcium and Vitamin D. Washington (DC): National Academies Press, 2011. Iegūts no: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK56061/ [sk.11.11.2016.].

16. Mostafa W.Z., Hegazy R.A. Vitamin D and the skin: Focus on a complex relationship: A review. Journal of Advanced Research. 2015, 6(6), 793-804. Iegūts no: http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S209012321400023X [sk.11.11.2016.].

17. Oregon State university Linus Pauling Institute Micronutrient Information Center. Vitamin D and Skin Health. No: Oregon State university Linus Pauling Institute. 2011. Iegūts no: http://lpi.oregonstate.edu/mic/health-disease/skin-health/vitamin-D [sk.11.11.2016.].

18. Wacker M., Holick M.F. Sunlight and Vitamin D. A global perspective for health. Dermato-Endocrinology. 2013, 5(1), 51-108. Iegūts no: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3897598/ [sk.11.11.2016.].

19. Cancer Council Australia. Vitamin D. No: Cancer Council Australia. 2016. Iegūts no: http://www.cancer.org.au/preventing-cancer/sun-protection/vitamin-d/ [sk.11.11.2016.].

20. Scientific Advisory Comittee on Nutrition. Vitamin D and Health. 2016. No: Website for the UK government. Iegūts no: https://www.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/537616/SACN_Vitamin_D_and_Health_report.pdf [sk.11.11.2016.].

21. Khan S., Neale R. et al. Vitamin D production and UV exposure – a systematicreview. NIWA Taihoro Nukurangi 2014 UV Workshop. No: The National Institute of Water and Atmospheric Research. Iegūts no: https://www.niwa.co.nz/sites/niwa.co.nz/files/Khan_UV%20Workshop_2014_SysRev.pdf [sk.11.11.2016.].

22. Queensland State Government. Ultraviolet radiation. No: Queensland State Government. 2015. Iegūts no: https://www.qld.gov.au/health/staying-healthy/environmental/sun/uv/index.html  [sk.11.11.2016.].

23. Government of Canada. Sun safety tips for parents. No: Government of Canada. 2015. Iegūts no: http://healthycanadians.gc.ca/healthy-living-vie-saine/environment-environnement/sun-soleil/tips-parent-conseils-eng.php [sk.11.11.2016.].

24. United States Environmental Protection Agency. A guide to the UV index. 2004. No: United States Environmental Protection Agency. Iegūts no: https://www.epa.gov/sites/production/files/documents/uviguide.pdf  [sk.11.11.2016.].

25. Mukāne M. Jaunāko pētījumu dati par D vitamīnu Latvijā. Kaulu veselība. 2013, 1. Iegūts no: http://kauluveseliba.lv/index.php?page=d-vitamina-petijumu-dati [sk.11.11.2016.].

26. Queensland State Government. Check your skin. No: Queensland State Government. 2015. Iegūts no: https://www.qld.gov.au/health/staying-healthy/environmental/sun/checks/index.html [sk.11.11.2016.].

27. Queensland State Government. Five ways to be sun safe. No: Queensland State Government. 2015. Iegūts no: https://www.qld.gov.au/health/staying-healthy/environmental/sun/how/index.html [sk.11.11.2016.].

28. British Association of Dermatologists. Sunscreen and sun safetyfactsheet. 2013. No: British Association of Dermatologists. Iegūts no: http://www.bad.org.uk/shared/get-file.ashx?id=3917&itemtype=document [sk.11.11.2016.].

29. Skin Cancer Foundation. Sunscreens explained. No: Skin Cancer Foundation. 2012. Iegūts no: http://www.skincancer.org/prevention/sun-protection/sunscreen/sunscreens-explained [sk.11.11.2016.].

30. American Academy of  Ophthalmology. How to Choose the Best Sunglasses. No: American Academy of Ophthalmology. 2015. Iegūts no: http://www.aao.org/eye-health/tips-prevention/top-sunglasses-tips [sk.11.11.2016.].

31. American Academy of Ophthalmology. Sun Smart UV Safety Infographic. No: American Academy of Ophthalmology. 2014. Iegūts no: http://www.aao.org/eye-health/tips-prevention/sun-smart-uv-safety-infographic-3 [sk.11.11.2016.].

32. Queensland State Government. Artificial tanning. No: Queensland State Government. 2015. Iegūts no: https://www.qld.gov.au/health/staying-healthy/environmental/sun/tanning/index.html [sk.11.11.2016.].

33. Government of Canada. Tanning beds and lamps. No: Government of Canada. 2012. Iegūts no: http://healthycanadians.gc.ca/healthy-living-vie-saine/environment-environnement/sun-soleil/bed_lamps-lits_lampes-eng.php [sk.11.11.2016.].

34. World Health Organization. Sunbeds. No: World Health Organization. Iegūts no: http://www.who.int/uv/faq/sunbeds/en/ [sk.11.11.2016.].

35. American Academy of Ophthalmology. Indoor Tanning Eye Safety. No: American Academy of Ophthalmology. 2014. Iegūts no: http://www.aao.org/eye-health/tips-prevention/indoor-tanning-eye-safety [sk.11.11.2016.].

36. U.S. Food and Drug Administration. Tanning products. 2015. No: U.S. Food and Drug Administration. Iegūts no: http://www.fda.gov/Radiation-EmittingProducts/RadiationEmittingProductsandProcedures/Tanning/ucm116434.htm [sk.11.11.2016.].

37. Melanoma Education Foundation. Prevention: The Dangers of UV Radiation. No: Melanoma Education Foundation. Iegūts no: http://www.skincheck.org/Page6.php [sk.11.11.2016.].

38. European Commission Health & Consumer Protection Directorate-General. Sunbeds & UV Radiation. No: European Commission. 2007. Iegūts no: http://ec.europa.eu/health/scientific_committees/opinions_layman/en/sunbeds/l-2/5-safe-limit-sunbeds.htm [sk.11.11.2016.].

39. European Commission Health & Consumer Protection Directorate-General. Directorate C - Public Health and Risk Assessment C7 - Risk assessment. Scientific Committee on Consumer Products Opinion on Biological effects of ultraviolet radiation relevant to health with particular reference to sunbeds for cosmetic purposes. 2006. No: European Commission. Iegūts no: http://ec.europa.eu/health/ph_risk/committees/04_sccp/docs/sccp_o_031b.pdf [sk.11.11.2016.].

40. European Commission. Press Release Database. Questions and Answers on safety of sunbeds. No: European Commission. 2010. Iegūts no: http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-10-37_en.htm?locale=en [sk.11.11.2016.].

41. European Commission. Health and Food safety. News. No safe exposure limit for UV radiation from sunbeds, concludes independent scientific committee. No: European Commission. Iegūts no: http://ec.europa.eu/dgs/health_food-safety/dyna/enews/enews.cfm?al_id=1738 [sk.02.12.2016.].

42. Centers for Disease Control and Prevention. Indoor Tanning Is Not Safe. No: Centers for Disease Control and Prevention. 2016. Iegūts no: http://www.cdc.gov/cancer/skin/basic_info/indoor_tanning.htm [sk.11.11.2016.].