Tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumi ir guvuši lielu popularitāti visā pasaulē. Pēdējo gadu laikā pieaudzis arī tetovēšanai līdzīgu procedūru (mikropigmentāciju [1] un skarifikāciju [2]) skaits.
Veselības inspekcija veic tetovēšanas, mikropigmentācijas, permanentā grima, skarifikācijas un pīrsinga (t.sk. ausu caurduršanas) pakalpojumu un tiem noteikto higiēnas prasību kontroli atbilstoši kārtējā gada uzraudzības programmai un noteiktajam uzraudzības biežumam, kā arī iesniegumu (sūdzību) gadījumā vai pēc citas informācijas par neatbilstošu higiēnas stāvokli. Higiēnas prasības minētajiem pakalpojumiem ir noteiktas Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 182 „Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem” (MK noteikumi Nr. 182).
MK noteikumu Nr. 182 mērķis ir pasargāt pakalpojumu saņēmējus no veselības riskiem, kas var rasties, ja pakalpojuma sniegšanas laikā netiek ievērotas higiēnas, t.i. tīrīšanas, dezinfekcijas un sterilizācijas prasības, piemēram, tiek lietoti nesterili darba instrumenti vai vienreizlietojamie instrumenti (piemēram, adatas) tiek izmantoti atkārtoti. Tetovēšana un pīrsings ir augsta riska pakalpojumi, kuru laikā tiek traumēta āda un veidojas sīkas ādas brūcītes – higiēnas prasību neievērošana pakalpojuma saņēmējam var izraisīt inficēšanos ar dažādām slimībām, tostarp B un C hepatītu vai HIV.
MK noteikumu Nr. 182 nosaka prasības arī pakalpojuma sniedzēju izglītībai, ierobežojumiem attiecībā uz personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, prasības informācijas sniegšanai klientam, kā arī prasības tetovēšanā izmantoto krāsu marķēšanai un pīrsinga rotaslietām.
Pakalpojuma sniegšanā atļauts izmantot tikai sterilas un vienreizlietojamas adatas un jābūt vismaz diviem darbam sagatavotiem darba piederumu komplektiem. Izmantotos daudzreizējās lietošanas instrumentus iedala zema, vidēja un augsta inficēšanās riska grupā un atšķiras to tīrīšanas, dezinfekcijas un sterilizācijas kārtība pēc katra klienta apkalpošanas. Augsta riska inficēšanās grupā ir instrumenti, kas saskaras ar iekšējiem ķermeņa audiem, asinīm vai citiem bioloģiskiem šķidrumiem, un tos nepieciešams sterilizēt, jo iespējams inficēšanās risks ar HIV, B un C hepatītu. Tādēļ kā sterilizācijas metode ir jāizvēlas tāda, kas nodrošina minēto vīrusu un baktēriju iznīcināšanu (piemēram, autoklavēšana).
Pīrsinga rotām jābūt izgatavotām no tāda materiāla, kas neizraisa alerģiju un ir droši cilvēka veselībai. Tetovēšanas līdzekļiem jābūt steriliem un pakalpojuma sniedzējam jānovērš tā piesārņošana lietošanas laikā. Tetovēšanas līdzekļus atļauts tirgot vai izmantot pakalpojuma sniegšanai, ja ir pieejama informācija par to kvalitatīvo sastāvu. No 2016. gada 1. jūnija tetovēšanas līdzekļa sastāvdaļu sarakstam ir jābūt norādītam marķējumā. Klientam ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt rakstiski informāciju par sastāvu no pakalpojuma sniedzēja. Šī informācija klientam ir būtiska, ja tetovējumu nepieciešams noņemt.
Pakalpojuma sniedzējam ir jābūt zināšanām par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu veikšanai. Ja pakalpojuma sniedzējam nav medicīniskās izglītības dokuments, pakalpojumu sniegšanai atbilstošs profesionālās izglītības vai kvalifikācijas dokuments, tad viņam jāapgūst apmācību programma „Tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai noteiktās minimālās higiēnas prasības”.
MK noteikumu Nr. 182 izpildi kontrolē arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un VSIA „Latvijas proves birojs”.
Ar pilnu MK noteikumu Nr. 182 tekstu variet iepazīties šeit. Par MK noteikumu Nr. 182 ievērošanu ir atbildīgs pakalpojuma sniedzējs vai persona, kas laiž tirgū vai dara pieejamu tirgū tetovēšanas līdzekli.
___________________________
[1] Mikropigmetācija un permanentais grims – tetovēšanas līdzekļa mikrodevas ievadīšana cilvēka ādas virsējā slānī, veidojot pārejoši noturīgu zīmējumu;
[2] Skarifikācija – process, kura laikā uz ķermeņa tiek veidotas rētas, iegriežot vai iededzinot ādu, kā arī ievadot iegrieztajās brūcēs tetovēšanas līdzekli.