Ūdens caurredzamību var pasliktināt arī ūdensaugu, t. sk. zilaļģu savairošanās ūdenī. Zilaļģes ir dabiskas ūdens vides iemītnieces, un neliels to daudzums var būt saskalots piekrastē klusākos līcīšos, kas nerada lielu risku peldētājiem.
Pastiprinātas zilaļģu savairošanās gadījumā ūdens:
- kļūst duļķains, izteikti zili zaļā vai arī dzeltenbrūnā krāsā, ja aļģes sākušas atmirt,
- ūdens var pārklāties ar zilganzaļu plēvi un tam parādās neraksturīga smaka.
Ja minētās pazīmes konstatētas plašā peldvietas akvatorijā, šādā ūdenī peldēties nedrīkst, un iedzīvotājus par to ir jābrīdina, izvietojot informatīvas zīmes.
Zilaļģēm sadaloties, ūdenī var izdalīties toksīni, kuriem var būt ādu un gļotādu kairinoša iedarbība, kas izsauc dažādas alerģiskas reakcijas. Retāk peldēšanās šādā ūdenī, ja ūdens lielākā daudzumā nokļūst gremošanas sistēmā, var radīt akūtu saindēšanos, jo aļģu toksīniem piemīt arī hepatotoksiska un neirotoksiska iedarbība. Jāraugās, lai mājdzīvnieki nedzertu ūdeni, kurā vērojamas zilaļģu masveida savairošanās pazīmes.