Publicēts: 21.11.2023.
Atjaunināts: 14.12.2023.

Aizvadīts Veselības inspekcijas seminārs par jauno dzeramā ūdens noteikumu prasībām ūdens piegādātājiem

Veselības inspekcija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociāciju 15.11.2023. organizēja semināru ūdens piegādātājiem un pašvaldību pārstāvjiem, lai informētu par jaunajām dzeramā ūdens noteikumu prasībām, kas kardināli maina atbildības sadalījumu par dzeramā ūdens monitoringa izpildi, sākot ar 2024.gadu. Seminārā ūdens piegādātāji tika iepazīstināti ar jaunajām prasībām, kas stājas spēkā nākošajā gadā.

Jauni Ministru kabineta noteikumi par prasībām dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanai

Ministru kabinets 26.09.2023. pieņēma jaunos noteikumus Nr.547 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”, ar kuriem tiek pārņemtas prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija). Līdz ar to spēku zaudē līdzšinējie Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumi Nr.671 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.

Jauno prasību ieviešana ilgtermiņā nodrošinās kvalitatīvu dzeramo ūdeni, pasargās cilvēku veselību no dažādiem dzeramā ūdens piesārņojuma riskiem, nodrošinās pilnīgāku informāciju sabiedrībai par dzeramo ūdeni.

Izmaiņas skar pašvaldības un aptuveni 400 ūdens piegādātājus, kas kopumā apkalpo vairāk nekā 1300 Latvijas centralizētās ūdensapgādes sistēmas. Tāpat jaunas prasības attiecas uz ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu ēku īpašniekiem vai to pārvaldītājiem un apsaimniekotājiem, kuriem līdz 2029.gada 12.janvārim jāveic ēkas iekšējo ūdens sadales tīklu riska novērtējums, jo īpaši saistībā ar Legionella baktēriju savairošanās riskiem un svina savienojumu migrāciju dzeramajā ūdenī.    

Savukārt ūdens piegādātiem turpmāk būs jāveic pilns dzeramā ūdens monitorings, iekļaujot tajā mikrobioloģiskos, ķīmiskos un t.s. kontrolrādītājus, kā arī līdz 2029.gada 12.janvārim jāveic ūdens apgādes sistēmas riska novērtējums. 

Risku novērtēšana visā dzeramā ūdens piegādes ķēdē

Ja līdz šim dzeramā ūdens piegādātāji un Veselības inspekcija ūdens kvalitāti pārbaudīja ūdensvada krāna galā, kur to saņem patērētāji, tad turpmāk būs nepieciešams izvērtēt dzeramā ūdens kvalitātes riskus un plānot to pārvaldību visā ūdens piegādes ķēdē no sateces baseina un ūdens ieguves vietas, tā apstrādes un uzglabāšanas posmos, kā arī ūdens sadales tīklos līdz patērētāja krāna galam.

Riska novērtējums un visas ūdens iegūšanas, sagatavošanas un sadales ķēdes pārvaldība ļauj ūdens piegādātājiem noteikt sistēmas kritiskās vietas un nepieciešamos preventīvos pasākumus, kā pārvaldīt ar dzeramā ūdens piegādi saistītos veselības riskus. Savlaicīgs risku novērtējums ūdens piegādātājiem ļaus tālredzīgi izvairīties no dažādām iespējamām tehniskām problēmām un sistēmas avārijām nākotnē, ietaupot līdzekļus, kas būtu nepieciešami šo situāciju novēršanai.

Riska novērtēšanas pieejas ieviešanas rezultātā būs iespējams samazināt monitoringa pārbaudēs analizējamo rādītāju skaitu un/vai izmeklējumu veikšanas biežumu, līdz ar to samazinot monitoringa izmaksas. Riska novērtējums ir brīvprātīgs ūdens piegādātājiem, kas piegādā vidēji mazāk par 10 m3 ūdens diennaktī vai apgādā mazāk par 50 cilvēkiem.

Paplašināts monitorings

Jaunie Ministru kabineta noteikumi aktualizē gan nosakāmos ūdens kvalitātes rādītājus, gan to robežvērtības, kā arī analīžu veikšanas biežumu. Dzeramajā ūdenī papildus jau esošajiem rādītājiem būs jānosaka jauni rādītāji: bisfenols A, hlorāti, hlorīti, halogēnetiķskābes, mikrocistīns, PFAS, urāns u.c.

Ja iepriekš lielāko daļu ūdens drošumu un kvalitāti raksturojošo rādītāju noteica Veselības inspekcija, tad no 2024.gada visu dzeramā ūdens monitoringu veiks ūdens piegādātājs, saskaņojot savu monitoringa programmu ar Veselības inspekciju un iesniedzot tai veikto analīžu rezultātus. Veselības inspekcija savukārt veiks dzeramā ūdens kvalitātes datu apkopošanu visas valsts līmenī, kā arī ziņos tos Eiropas Komisijai.

Ūdens piegādātājs sadarbībā ar Veselības inspekciju risinās dzeramā ūdens kvalitātes problēmas, ja tādas tiks konstatētas, lai novērstu iespējamos riskus cilvēku veselībai.     

Dzeramā ūdens īpašās normas

Pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības (īpašās normas) turpmāk attieksies tikai uz ķīmiskajiem rādītājiem un gadījumiem, kad dzeramā ūdens ieguvei tiek izvēlēts jauns sateces baseins vai tiek konstatēts jauns piesārņojuma avots vai tā radītāji, vai arī ir radusies ārkārtas situācija. Esošās īpašās normas, kas līdz šim ir noteiktas tikai kontrolrādītājiem (dzelzs, sulfāti, mangāns, duļķainība u.c.), būs spēkā līdz to piešķiršanas termiņa beigām.

Sabiedrības informēšana

Viena no direktīvas un līdz ar to arī Ministru kabineta noteikumu idejām ir veicināt informācijas par dzeramā ūdens kvalitāti un tā sagatavošanu pieejamību patērētājiem.  Līdz ar to ūdens piegādātājam ir jāsniedz klientiem papildu un aktuālākā informācija par dzeramo ūdeni gan savās tīmekļvietnēs, gan izplatot tos citos veidos, piemēram, ar ūdens pakalpojumu rēķiniem. Patērētājiem sniedzamā informācija tādējādi aptvers gan ūdens kvalitāti, gan tā sagatavošanas un apstrādes paņēmienus, ūdens apgādes sistēmas riska analīzi, kā arī ūdens patēriņa tendences. 

Detalizēta informācija par seminārā apspriestajām tēmām ir pieejama prezentācijās.

Semināra ieraksts

Semināra materiāli: