- 2009. gada 20. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.60 „Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” 10. punkts nosaka, ka: „Ārstniecības iestādē ir lietošanā esošo un valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu saraksts, kā arī tiek nodrošināta šo līdzekļu metroloģiskā kontrole atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm”, kas nozīmē, ka:
- ārstniecības iestādē jābūt valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstam, kurā iekļauti tie mērīšanas līdzekļi, kuri tiek lietoti likuma Par mērījumu vienotību (turpmāk – Likums) 7. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajā reglamentētajā jomā cilvēka dzīvības un veselības aizsardzībā;
- sarakstā iekļautajiem mērīšanas līdzekļiem jāatbilst Likumam un normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģisko kontroli;
- saskaņā ar Likuma 11. panta otrās daļas trešo punktu lietotāja pienākums nodrošināt pierādījumus par mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanu pirms to nodošanas lietošanā, kā arī attiecīgo marķējumu un zīmogojumu saglabāšanu (CE marķējums kopā ar M zīmi);
- saskaņā ar Likuma 11. panta otrās daļas ceturto punktu lietotājam jānodrošina sarakstā iekļauto mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma ievērošana.
-
2024. gada 14. maija Ministru kabineta noteikumi Nr.289 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”.
MK noteikumu Nr. 40 pielikumā ārstniecības personas un ārstniecības iestāžu atbildīgās personas par medicīniskajām ierīcēm var noteikt tos mērīšanas līdzekļus, kuri lietoti likuma izpratnē reglamentētajā jomā cilvēka dzīvības un veselības aizsardzībā un ir pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei. Ārstniecībā no MK noteikumos Nr. 40 minētajiem mērīšanas līdzekļiem visbiežāk tiek lietoti neautomātiskie svari (III un IIII klase), sfigmomanometri, atsevišķos gadījumos, manometri, auguma mērītāji un alkometri.
Informācijai:
- Manometriem ir svarīgi novērtēt vai manometrs ir mērīšanas līdzeklis, no kura rādījumiem var būt atkarīgs ārstēšanas procesa rezultāts un apkārtējo drošība, vai manometrs ir tikai indikators, kura rādījumiem nav izšķirošas nozīmes.
- Auguma mērītāji nav iekļauti MK noteikumu Nr. 40 valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstā.
- Saistībā ar alkometru lietošanu ir jāizvērtē vai, pamatojoties uz alkometra rādījumiem, tiek veikta diagnostika, ārstniecības procesa kontrole, ekspertīze, vai arī alkometra rādijumiem ir tikai informatīva nozīme.
Atkārtotas verificēšanas periodiskumu nosaka MK Noteikumi Nr. 40, un tās ievērošana ir mērīšanas līdzekļa lietotāja pienākums - tikai lietotājs ir tas, kas organizē atkārtoto verificēšanu un nevis inspicēšanas institūcijas.
Informācijai:
- Neautomātisko svaru (III un IIII klase) un sfigmomanometru verificēšanas periodiskums ir ne retāk, kā reizi gadā.
Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu var veikt akreditētas inspicēšanas institūcijas, kam prasības noteiktas 2006. gada 5. decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 981 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm”. Informācija par akreditētajām inspicēšanas institūcijām atrodama Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja (LATAK) mājaslapā (www.latak.gov.lv).
Lai pārliecinātos, ka attiecīgajai inspicēšanas institūcijai ir akreditācija mērīšanas līdzekļu atkārtotajā verificēšanā, ārstniecības iestāde var pieprasīt inspicēšanas institūciju pārstāvjiem uzrādīt akreditācijas apliecību.
Mērīšanas līdzekļa verificēšanu apliecina verificēšanas atzīme, visbiežāk tā ir uzlīme uz medicīnas ierīces, kura ietver verificēšanas gadu un mēnesi, inspicēšanas institūcijas identifikācijas numuru, kas veikusi verificēšanu (lielais burts „I” un trīs sekojoši cipari). Papildus uzlīmei, inspicēšanas institūcija izsniedz pārbaužu protokolu, kas apliecina verifikācijas veikšanu.