Atgādinājums peldvietu apsaimniekotājiem

Lai peldēšanās būtu droša inspekcija atgādina peldvietu apsaimniekotājiem, proti, pašvaldībām par peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības pienākumu peldētāju veselības aizsardzības nodrošināšanai.

Lai veicinātu izpratni par peldvietas drošības aspektiem un novērtētu peldvietas atbilstību drošības prasībām, peldvietas apsaimniekotājs var aizpildīt drošības prasību pašnovērtējuma anketu. 2024. gadā tika veikta Latvijas oficiālo peldvietu apsaimniekotāju aptauja par peldvietas obligātajām un rekomendējamām drošības prasībām. Balstoties uz peldvietu apsaimniekotāju iesūtītajām atbildēm, tika izveidots apkopojums par drošības prasību novērtējumu peldvietās 2024. gadā .

Drošības prasības cita starpā paredz, ka:

  • peldvietu ūdens norobežojamas ar bojām, lentēm vai citiem negrimstošiem materiāliem,
  • ja iespējams, izveido un norobežo peldēšanās sektoru bērniem ar dziļumu, kas nepārsniedz 70 cm,
  • jāseko peldvietas gultnes reljefa iespējamām izmaiņām, raugoties, lai neveidojas bedres, neuzkrājas akmeņi, dūņas,
  • regulāri pārbaudāma gultne,  vai tajā nav stikli, vai citi priekšmeti, kuri var apdraudēt peldētāju drošību,
  • nodrošināma peldētājiem ērta pieeja peldvietai,
  • nodrošināms piebraucamais ceļš operatīvajam transportam.

Ja peldvietā netiek nodrošināta glābšanas dienesta darbība peldētājiem labi redzamā vietā un saprotami, izvietojama informācija:

  • glābšanas dienests nav pieejams
  • brīdinājums peldētājiem būt īpaši uzmanīgiem
  • jāizvieto informācija par glābšanas dienestu kontaktinformāciju.

Inspekcija īpaši vērš uzmanību un atgādina pašvaldībām, ka peldvietu drošības prasības ir obligātas ne vien oficiālajās iekšzemes un jūras peldvietās, bet īstenojamas jebkurā vietā pie upēm, ezeriem, jūras pašvaldības teritorijā, kur iedzīvotāji mēdz peldēties!

Vides faktori peldvietas drošībai

Vides faktori peldvietas drošībai

Peldvietas dziļums

Dziļums vietā, kur tiek ierīkota peldvieta, ir viens no svarīgākajiem drošības faktoriem peldvietā. Īpaši tāpēc, ka tas var mainīties vairākkārt sezonas laikā, laika apstākļu ietekmē pēc vētrām, spēcīgām lietusgāzēm, plūdiem vai sausuma periodiem
Skatīt vairāk

Zemūdens apdraudējumi

Peldvietas gultnei ir jābūt cietai, bez dūņām un atbrīvotai no zemūdens priekšmetiem. Pirms peldvietas izveides un katru gadu pirms peldsezonas ir jāveic peldvietas krasta un gultnes tīrīšana
Skatīt vairāk

Ūdens kvalitāte

Domājot par peldētāju drošību, svarīgi ir apzināt peldvietas tuvāko apkārtni un iespējamos ūdens piesārņojuma avotus. Iespēju robežās būtu jānodrošina ūdens kvalitātes pārbaudes laboratorijā, lai pārliecinātos par ūdens mikrobioloģisko kvalitāti
Skatīt vairāk

Ūdens caurredzamība

Dabas ūdeņos ūdens caurredzamība var būt atšķirīga, tāpēc ir jāseko līdzi, lai vietās, kur ūdens redzamība ir sliktāka, peldvietas apmeklētāji ievēro papildu drošības prasības un nenodarbojas ar niršanu.
Skatīt vairāk

Ūdens un gaisa temperatūra

Latvijā oficiālā peldsezona ir noteikta no 15. maija līdz 15. septembrim, taču jāņem vērā, ka ne vienmēr ūdens temperatūra peldsezonā ir piemērota peldēšanai.
Skatīt vairāk

Ūdens kustība

Gan jūrā, gan upēs un ezeros ir novērojamas dažāda veida straumes. Upēs galvenais apdraudējums ir straumes stiprums, straumes stipruma izmaiņas atkarībā no laika perioda
Skatīt vairāk

Peldvietas apsaimniekotājs, izvērtējot nepieciešamību, peldvietā var nodrošināt glābšanas dienesta darbību vai  drošības uzraudzības speciālista klātbūtni. Parasti glābšanas dienestu darbību pielāgo peldvietu apmeklējuma tendencēm.

Ja peldvietas teritorijā vai vietā, no kuras labi pārredzama peldvieta, atrodas glābšanas dienests, tā atrašanās vietai jābūt iezīmētai peldvietas apkārtnes shēmā, vai arī ir jābūt atsevišķai norādei par glābšanas dienesta atrašanās vietu un tās darbības laiku.

Izveidojot glābšanas dienestu, jāraugās, lai skatu tornis vai glābšanas stacija būtu novietota tā, lai saules stari pēc iespējas neatrastos pretī postenim. Tas ir nepieciešams, lai, veicot ūdens daļas novērošanu, glābēji netiktu apžilbināti ar saules stariem, un lai peldvieta būtu labi pārredzama.

Peldvietās, kurās nav nodrošināta nepārtraukta (24 stundu) glābšanas dienesta darbība, informatīvajos stendos vēlams izvietot instrukciju par pirmās palīdzības sniegšanu slīkšanas gadījumā, kā arī atbildīgo dienestu kontaktinformāciju.

 Ja peldvietā nav glābšanas dienesta, par to vēlams izvietot  papildu informatīvo zīmi, norādot, ka glābšanas dienests nav pieejams, un tādēļ ir jābūt īpaši uzmanīgiem!

Informatīva zīme, ka nav pieejams glābšanas dienests

Peldvietās, kurās nav glābšanas dienesta,  ieteicams izvietot  glābšanas inventāru. Kā glābšanas palīglīdzekļi var kalpot:

  • glābšanas veste
  • glābšanas riņķis, kas iestiprināts virvē
  • cita veida glābšanas palīgrīki, kas ļauj ātri un droši sniegt nepieciešamo atbalstu nelaimē nonākušai personai.

Normatīvie akti par peldvietas izveidošanas dažādiem aspektiem pieejami šeit: